"Černobiļas" fenomens. Jaunā kulta seriāla panākumu atslēga

» Fotostāsts: Saulaina, bet baisa diena. Kā Lietuvā filmēja pasaulē populāro seriālu "Černobiļa"

Skaņa un vizuālais noformējums, kas rada izolētu nolemtības sajūtu

"Seriālā autentiski tiek atainota PSRS, kas par spīti angliski runājošiem aktieriem, rada ļoti ticamas sajūtas. Visas vietas un to vides, kur notiek darbība, ir ļoti ticamas un arī ne tik patīkamas atmiņas raisošas - nolaidība, netīrība un, pats galvenais - "iekārta", kas pāri visam cenšas saglabāt sevi, nedomājot par sekām, Černobiļas tēma un vēsture ir Latvijai tuva," par to, kāpēc vietējiem skatītājiem seriāls "Černobiļa" ir tik "ievelkošs", komentē režisors Reinis Traidās.

Runājot par tehniskajiem paņēmieniem, veidojot seriāla noskaņu, Reinis uzsver, ka "vizuālais tonis ir ļoti tumšs un bezcerīgs, kas arī ļoti labi atspoguļo to visu notikumu būtību un situāciju.

Scenārija piezemētība, parādot dažu cilvēku cīņu pret PSRS vējdzirnavām, ir lieliski atainota, notikumi nav sasteigti, tie ir gandrīz dokumentāli.

Kinematogrāfiski interesanti attēlots vizuālais noformējums, kā arī skaņas dizains ir augstā kino līmenī. Tas viss kopā rada tieši to izolēto un nolemto sajūtu, ar kādu daudziem šeit asociējās PSRS laiks."

Emocionāli spēcīgs seriāls

Sociālajos tīklos piecu sēriju seriāls "Černobiļa" izraisījis emocionālu atsauksmju vilni - sākot no pārdzīvotās sajūtu gammas, skatoties to, līdz pat šaubām, vai tiešām būs tik labs, kā sola apkārtējie. Tomēr noskatīšanos nenožēlos neviens, jo seriāla vērtējums starptautiskajā IMDB reitingā šobrīd ir 9,6 balles no iespējamām 10, pārsniedzot tādus pasaules kulta seriālus, kā "Game of Thrones" un "Breaking Bad".

Arī viens no Latvijas izklaides industrijas zināmākajiem pārstāvjiem, Lauris Reiniks par seriālu saka, ka tas ir pēdējā laika emocionāli spēcīgākais seriāls, ko redzējis. "Tā lielākā vērtība ir tas, ka viss balstīts uz patiesiem notikumiem un cilvēkstāstiem.

Par to, ko mēs padomju gados līdz galam arī nezinājām.

Lieliski aktieri, reāls padomju laiku, cilvēku un vides atainojums liek izjust un šausmās sekot līdzi šim stāstam," saka Lauris Reiniks.

Tikai ar augsto kinematogrāfisko sniegumu vien šādu skatītāju teju vienbalsīgu sajūsmu nav iespējams panākt, ļoti lielu lomu tieši vietējo skatītāju interesei par seriālu noteikti veido arī piesaiste šiem notikumiem. Kā atzīst Reinis, "tomēr šajā darbā tas nav tikai filmas mākslinieciskais aspekts, kas uzrunā skatītājus Latvijā. Lielāko lomu spēlē tieši "tuvums" šiem notikumiem, dažu vecāka gada gājuma cilvēku atmiņas par šo laiku un, galu galā, arī aizraujošs, vizuāls atstāsts par to, kas un kādēļ notika. Tas ļauj arī jaunākām paaudzēm gūt labu ieskatu šajā vēstures periodā."

Atceroties bērnību

Latvijas skatītāju interesi veido ne tikai pats notikums, bet arī detalizēti izveidotā padomju vide - sākot ar raga brillēm, ko liela daļa skatītāju droši vien miglaini atceras saviem vecvecākiem, līdz pat atkritumu spainim un kaķim dotajām ēdienu paliekām, nevis speciālai kaķu barībai.

Tāpat gados vecākiem skatītājiem nostalģiju noteikti rada sērijās redzamie RAF ražotie mikroautobusi vai VEF radio aparāts. Turklāt liela daļa sižeta filmēta tepat kaimiņos, Lietuvā, Ignalinas AES un dzīvojamā masīvā Viļņā, kas pārtapa par Ukrainas pilsētu Pripjatu, kas atradās četrus kilometrus no Černobiļas AES.

Skatoties to, šķiet, ka ainas no pilsētas varētu būt filmētas ne vienā vien Rīgas mikrorajonā.

Filmas augsto detalizācijas pakāpi un rekvizītu atbilstību uzsver kritiķi gan pasaulē, gan Latvijā.

Foto: TVNET reportāža no Černobiļas