/nginx/o/2019/01/24/11736768t1h2107.jpg)
Valsts prezidenta vēlēšanu dienā bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis tīši sabojāja savu vēlēšanu zīmi, ziņo LTV raidījums "de facto". Savā vēlēšanu zīmē Kučinskis atzīmēja, ka atbalsta Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) virzīto Juri Jansonu, bet neatzīmēja, ka ir pret Egilu Levitu un Dzidzi Šmitu no "KPV LV". Šādi aizpildītā vēlēšanu zīme skaitījās nederīga.
Sarunā ar LTV "de facto" Kučinskis skaidroja, ka Levitu uzskata par spēcīgāku kandidātu.
"Tas bija iekšējais jautājums starp frakcijas disciplīnu un savām sajūtām. Es domāju, ka mēs esam ieguvuši labu prezidentu," intervijā pauda Kučinskis.
Uz LTV jautājumu par to, kāpēc viņš nemēģināja pārliecināt frakciju atbalstīt, piemēram, Levita kandidatūru uz Valsts prezidenta amatu, Kučinskis atbildēja:
"Es domāju, ka katrai frakcijai bija nepieciešams arī uzklausīt citus kandidātus. Ir pareizi, ka te nesēdēja viens Levita kungs, kurš jau divus mēnešus tika saukts un dažādi stimulēts."
Līdzīgi rīkojusies arī bijusī veselības ministre Anda Čakša. Viņa ievilka atzīmi par Levitu, bet pārējos laukumus neaizpildīja, un vēlēšanu zīme skaitījās nederīga.
"de facto" atzīmē, ka vairākas koalīcijas partijas meklēja savu kandidātu, taču nepaspēja to izdarīt. Piemēram, "Attīstībai/Par!". Viņi savu prezidenta kandidātu tiešām meklējuši, esot pat apspriesti konkrēti uzvārdi.
Neoficiāli izskan – politiskā apvienība šim jautājumam pieķērās tad, kad Levita neoficiālā kampaņa jau bija sākusies. Izvirzīt kādu, kurš pārspēs Levitu, būtu bijis grūti, turklāt tuvojās arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Nebija arī pārliecības, ka savam kandidātam sanāktu piesaistīt citu koalīcijas partiju atbalstu. Tad nāktos meklēt ZZS vai "Saskaņas" balsis.
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts intervijā LTV skaidro:
"Bija skaidrs, ka konservatīvie spēki jau bija sabloķējušās par labu Levita kungam, mums būtu bijis jāmobilizē citas balsis, kas nelikās vēlami".
Iespēju izvirzīt savu kandidātu apsprieda arī "KPV LV", taču var noprast – vēl pirms sašķeltā frakcija paspēja vienoties šajā jautājumā, partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš pauda savu atbalstu Levitam.
Raidījums uzsver, daudz no tā, kas risinājās gan pirms prezidenta ievēlēšanas, gan balsojuma dienā, nenotiktu, ja Latvijas prezidenta vēlēšanas būtu aizklātas. Partijām nācās rēķināties ar sabiedrības uzmanību un vēlētāju interesēm.
Foto: Par valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)