PMLP šī gada sākumā sievietei atteica piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijā, tāpēc viņa vērsās tiesā.
Latvijas tiesa konstatēja, ka sievietei Krievijā draud vajāšana sakarā ar viņas reliģisko pārliecību un piederību noteiktai sociālajai grupai - Jehovas lieciniekiem.
Sieviete pamatoti savā tiesas pieteikumā atsaukusies arī uz 2019. gada 15. februāra notikumiem Surgutas pilsētā.
Saskaņā ar aktuālo informāciju par notikušajām aizturēšanām, vismaz septiņi miermīlīgi Jehovas liecinieki tika pakļauti spīdzināšanai ar elektrošoku, smacēšanai un sišanai Krievijas Izmeklēšanas komitejas ēkā.
Tāpat tiesa spriedumā atsaucas uz Jehovas liecinieku organizācijas oficiālo interneta vietni, kurā ziņots, ka 2019. gada 17. aprīlī Krievijā ir saskaitāmi 135 cilvēki, kuriem ir uzrādītas apsūdzības par darbu ekstrēmistiskajā organizācijā.
Ņemot vērā minēto, tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Šī gada sākumā Administratīvā rajona tiesa Rīgā, pretēji PMLP, uzdeva piešķirt bēgļa statusu Latvijā kādam citam Krievijas pilsonim, kurš ir Jehovas liecinieks un tiek vajāts savas reliģiskās piederības dēļ.
Krievijas Augstākā tiesa 2017 .gadā atstāja spēkā lēmumu par Jehovas liecinieku aizliegšanu, atzīstot to par "ekstrēmistisku organizāciju".
Jau 2018. gada martā toreizējais Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars žurnālistiem atzina, ka, ņemot vērā Jehovas liecinieku pasludināšanu Krievijā par "ekstrēmistu organizāciju", pastāv iespēja, ka šīs kustības pārstāvji varētu lūgt patvērumu Latvijā.