/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2019/05/31/12215862t1h0bbe.jpg)
Zinātnieki uzgājuši senāko pierādījumu par zivju uzvedību, kad sociālu iemeslu dēļ tās pulcējas un pārvietojas vienotos baros.
Atrasta vismaz 50 miljonus gadu sena fosilija ar laikā sastingušu zivju baru (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Fosilijā redzami aptuveni 259 sīku zivtiņu nospiedumi, kas visi ir vērsti vienā virzienā.
Fosilija ir vismaz 50 miljonus gadu sena.
Arizonas universitātes pētnieki pārakmeņojušās zivis atrada Japānas muzejā, kad pētīja apjomīgu fosiliju kolekciju. Visas zivis pieder sen izmirušai zivju sugai "Erismatopterus levatus", kas parasti dzīvoja kalnu ezeros.
/nginx/o/2019/05/31/12215872t1h6da4.jpg)
Lai arī pētniekiem neizdevās noskaidrot zivju nāves cēloni, viņi domā, ka zivju baram virsū uzgāzās smilšu kāpa, iesprostojot un nogalinot visas zivis.
Ņemot vērā, ka visas zivis ir vērstas vienā virzienā, pētnieki uzreiz pieļāva, ka šīs zivis pārvietojušās un socializējušās baros – uzvedībā, kas mūsdienās vērojama starp vairākām zivju sugām.
Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences", katrs šāda zivju bara indivīds pārvietojas pēc diviem principiem: virzoties prom no tuvākajām zivīm un tuvojoties tālāk esošajām. Tādā veidā rodas vienots zivju pūlis.