Vensāna Lambēra lieta: Desmit gadi veģetatīvā stāvoklī un viedokļu sadursme par "tiesībām nomirt" (3)

20. maijā mediķi pēc Lambēra sievas lūguma sāka pārtraukt vīrieša dzīvības uzturēšanu, taču Francijas tiesa lēma, ka tā tomēr jāturpina. Lambēra vecāki iestājas par to, ka dēla dzīvība jāuztur. Lambēra 73 gadus vecā māte Viviana tiesas lēmumu nodēvēja par "ļoti lielu uzvaru". "Beidzot varu lepoties ar tiesām," viņa sacīja.

Dzīvības uzturēšanas pārtraukšana balstījās uz iepriekšēju tiesas lēmumu, ka mediķiem jāpārtrauc pacientam dot pārtiku un ūdeni.

Lieta tikusi izskatīta arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). ECT atbalstīja iepriekšējo Francijas tiesas lēmumu, ka dzīvības uzturēšana ir jāpārtrauc. Taču šā lēmuma izpilde aizkavējās, jo Lambēra tēvs pauda bažas par plāniem viņa dēlu nolaupīt.

Gadījums raisījis asu viedokļu apmaiņu Francijā, kur eitanāzija ir aizliegta.

2008. gadā Lambērs cieta negadījumā ar motociklu un kopš tā laika atrodas veģetatīvā stāvoklī.

Pēc 2014. gada šā vīrieša vārds Francijas un Eiropas tiesās izskanēja daudzas reizes, jo sabiedrība un pat Lambēra ģimene nespēja vienoties, vai Lambēram ļaut nomirt, vai turpināt viņa dzīvības uzturēšanu.

Lambērs pēc negadījuma kļuva paralizēts. Viņš ar sistēmas palīdzību saņem barības vielas un ūdeni. Lambērs pats elpo un retumis paver acis.

Ārsti vairākus gadus centās panākt Lambēra stāvokļa uzlabošanos, taču bez rezultātiem. 2013. gadā pēc konsultācijām ar Lambēra sievu mediķi ieteica pārtraukt dzīvības uzturēšanu. Taču fakts, ka sarunas nenotika ar visiem Lambēra ģimenes locekļiem, noveda pie ilgas tiesāšanās par viņa tālāko aprūpi.

Dzīvības uzturēšanas izbeigšanu atbalsta Lambēra sieva, kā arī seši viņa brāļi un māsas. Savukārt Lambēra katoļticīgie vecāki Pjērs un Viviana un vēl divi viņu bērni uzstāj, ka Lambēra medicīnisko aprūpi jāturpina.

Strīda karstumā 2015. gadā Lambēra vecāki kāda katoļu portāla "YouTube" kontā ievietoja video, kurā, kā viņi apgalvoja, redzams, kā Lambērs reaģē uz ģimenes locekļu klātbūtni. Tikmēr mediķi sūdzējās, ka video sniedz maldinošu priekšstatu par vīrieša patieso stāvokli un kalpo kā rīks  manipulēšanai ar sabiedrību.

Maija vidū Lambēra vecāki publicēja atklātu vēstuli Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, prasot viņa iejaukšanos lietā. Makrons atteicās to darīt. "Lēmums pārtraukt medicīnisko aprūpi tika pieņemts pēc intensīva dialoga starp mediķiem un [Lambēra] sievu, kura ir viņa juridiskā pārstāve," sacīja Makrons.

Lambēra sieva, kura ir viņa likumīgā aizbildne, vēlas, lai tiktu apturēta mākslīgā barošana un vīrietim ļautu nomirt. Pret to kategoriski iebilst Lambēra vecāki, kuri pirmdien, 20. maijā, pēdējā brīdī tiesā panāca sev labvēlīgu lēmumu, proti, vīrieša uzturēšana pie dzīvības bija jāturpina.

Kā izdevumā "The Conversation" raksta ētikas eksperts Dominiks Vilkinsons, Lambēra lieta ir pēdējā laika skaļākais piemērs, kas saistīts ar cilvēku, kuri piedzīvojuši smagus smadzeņu bojājumus un atrodas veģetatīvā stāvoklī, uzturēšanu pie dzīvības.

Šai lietai ir zināmas paralēles ar Terijas Šivao gadījumu, kurai ASV valdība pēc daudziem tiesu procesiem ļāva nomirt 2005. gadā, kad veģetatīvā stāvoklī viņa bija pavadījusi 15 gadus. Līdzības rodamas ar vēl daudzām līdzīgām tiesas prāvām vairāk nekā 40 gadu laikā.

Lambēra lietai līdzīgos gadījumos sabiedrība dalās divās daļās – vieni izlasa par šo lietu un, šaušalu pārņemti, nodomā, ka nav nekā briesmīgāka, kā kādu uzturēt pie dzīvības šādā stāvoklī.

Veģetatīvā stāvoklī esošais pacients ir pilnībā atkarīgs no citiem, tam īsti nav pašapziņas, tas nespēj adekvāti uztvert apkārt notiekošo un reaģēt uz notikumiem. Turklāt atlabt ir neiespējami.

Otra cilvēku daļa savukārt ar šaušalām uztver ideju, ka kādam cilvēkam, pat veģetatīvā stāvoklī esošam, pārtrauc dot barību un ūdeni, ļaujot tam nomirt, ja pastāv iespēja to vēl gadiem uzturēt pie dzīvības.

Sabiedrībā pastāv arī kontrastējoši ētiskie argumenti, proti, daži cilvēki uzsver, ka Lambēra nākotnē būtiska viņa stāvokļa uzlabošanās nav gaidāma, tāpēc jēgas turpināt uzturēt viņu pie dzīvības nav.

Citi savukārt krasi iebilst, sakot, ka par spīti cilvēka nespējai spriest pašam tā dzīvība ir svēta, tāpēc saglabājama līdz cilvēka dabiskajai nāvei.

Visiem, kuriem ir ļoti smaga invaliditāte, ir tiesības uz medicīnisko palīdzību, kas paildzinātu to dzīvi. Tomēr visiem viņiem ir tiesības arī nesaņemt medicīnisko palīdzību un nepaildzināt savu dzīvi, ja viņi varētu uzskatīt, ka tā ir pārāk nožēlojama un bezjēdzīga.

Ja ir tā, kā apgalvo Lambēra sieva, ka Lambērs nekad nebūtu vēlējies šādā situācijā palikt dzīvs, tad viņa vecāku, ārstu un pat pāvesta uzskati un viedoklis zaudē pilnīgi jebkādu nozīmi. Lemt galu galā var tikai viens cilvēks – Vensāns Lambērs.