/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/05/31/12217780t1h878b.jpg)
Papildinātie un precizētie pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati ļauj saglabāt bankas "Luminor" prognozi par IKP pieaugumu par 3,8% šogad, informē "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ekonomists Strautiņš: Šogad IKP varētu augt par 3,8% (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šī gada sākumā ekonomiskā aktivitāte Latvijā gada griezumā augusi par 3%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada beigām sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājusies par 0,1%.
Šobrīd zināmais liek domāt, ka gada otrajā un trešajā ceturksnī IKP pieaugums gada griezumā pārsniegs 4%, norādīja Strautiņš.
"Latvijas vēsturē ir bijuši laiki, kad IKP pieaugums ir apbrīnojams, bet par tā iemesliem pat domāt negribas. Šī gada sākumā pieaugums gada griezumā bija pieticīgs, taču to varētu saukt par veselīgu. Šodien publiskotā detalizētā informācija par gada sākumā notikušo liek domāt, ka attīstība turpmākajos ceturkšņos būs straujāka, ja vien pārāk augsta neizrādīsies pasaules neprāta cena," skaidro Strautiņš.
Ekonomists informēja, ka straujāk augošā nozare gada sākumā bija veselības aprūpe un sociālā aizsardzība. Papildus finansējums ļāvis sniegt vairāk pakalpojumu, un kāpums par 9,4% šajā ļoti "konservatīvajā" nozarē ir ļoti iespaidīgs sasniegums, akcentē Strautiņš.
Sociālās apdrošināšanas iemaksu dati rāda, ka pērn par valsts un pašvaldību slimnīcās strādājošajiem samaksātā summa augusi par aptuveni 27%, ko veicināja arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmju izmaiņas, kamēr iepriekšējos trīs gados vidēji kāpums bija tikai par 6%.
Strautiņš norādīja, ka izaugsme ir veselīga arī no struktūras aspekta, jo visās septiņās svarīgākajās eksporta nozarēs - divās preču un piecās pakalpojumu - pieaugums pārsniedzis vidējo.
"Sākotnēji publicētajos datos viegls, bet tomēr nepatīkams pārsteigums bija lēnais pakalpojumu nozaru pieaugums. Šobrīd ar atvieglojumu var konstatēt, ka iemesls ir dziļi mīnusi operācijās ar nekustamo īpašumu, kas lielā mērā ir tā saucamais bāzes efekts, turklāt šīs nozares "uzvedība" IKP datos jau ilgāku laiku šķiet tikai ļoti aptuveni saistīta ar realitāti. Droši zināms, ka tā ir nozare, kas drīzāk reaģē uz ekonomikā notiekošo," skaidroja Strautiņš.
Viņš norāda, ka pakalpojumu nozares, kuras virza izaugsmi, pelnot naudu pasaulē, attīstās vismaz pieklājīgā ātrumā - transports par 4%, viesnīcas un restorāni par 4,3%, informācija un sakari par 7,6%, finanšu pakalpojumi par 7,1%, komercpakalpojumi par 3,5%. Tirdzniecības nozares ietvaros straujāk augusi daļēji uz eksportu vērstā vairumtirdzniecība - par 7%, nekā mazumtirdzniecība - par 3,8%.
"Finanšu pakalpojumu kāpums visdrīzāk neturpināsies, turpmākajos ceturkšņos nozarei būs atšķirīga gada salīdzinājuma bāze. Tāpat riska zonā atkal ir transporta pakalpojumi. Taču var pamatoti cerēt uz straujāku komercpakalpojumu attīstību. Nevarēja taču gadiem vairākkārtīgi atpalikt no Tallinas un Viļņas biroja ēku celtniecībā un cerēt, ka tas beigsies labi. Kādu laiku esam zaudējuši tempu biznesa ārpakalpojumu eksportā, bet vēl ir iespēja kaimiņvalstis iedzīt. Šogad un nākamgad notiks sengaidītais jauno biroju "pieplūdums", tas ir ļoti vajadzīgs," sacīja Strautiņš.
Arī preču eksporta nozares attīstās sekmīgi, norāda Strautiņš.
Apstrādes rūpniecībā pievienotā vērtība augusi par 5%, bet lauksaimniecībā un mežsaimniecībā - par 4,4%. To pieaugums šogad varētu turēties tuvu šim tempam, par spīti sarežģījumiem koksnes produktu tirgos, prognozēja ekonomists.
Viņš piebilst, ka liela negatīva ietekme bija nekustamo īpašumu nozarei, kā arī citai rūpniecībai jeb galvenokārt enerģētikai.
Elektrības ražošanā ļoti lieli mīnusi sagaidāmi arī otrajā ceturksnī, pēc tam gada izmaiņu rādītāji varētu uzlaboties. Parasti ļoti ražīgais aprīlis un maijs hidroelektrostacijām bija "sausi", skaidro Strautiņš.
"Uz eksporta nozaru panākumu uzskaitījuma fona IKP izlietojuma pusē redzamais eksporta pieaugums par 3,6% šķiet pieticīgs. Te jāņem vērā, ka eksporta summas ietekmē arī reeksports un tā svārstības. Tāpēc nereti eksporta "sausais atlikums" jeb nauda, ko tas iepludina Latvijas iedzīvotāju kabatās, var mainīties atšķirīgi no paša eksporta. Šķiet, ka tā noticis arī šoreiz, arī tāpēc, ka imports ir samazinājies pie visnotaļ spēcīga investīciju (pieaugums par 8%) un privātā patēriņa (pieaugums par 3%) kāpuma," sacīja Strautiņš.
Ekonomists piebilst, ka gada sākumā Latvija bija vislēnāk augošā Baltijas valsts, jo Igaunijā pirmajā ceturksnī bija 4,5% pieaugums, bet Lietuvā - 4%.
"Tā kā arī kaimiņvalstīs izaugsmi virza eksports un nāk ziņas par ievērojamiem investīciju projektiem, jo īpaši no Lietuvas, var cerēt, ka kaimiņvalstis tempu turēs, kas palīdzēs arī Latvijai augt straujāk. Ja enerģētika un operācijas ar nekustamo īpašumu gada sākumā būtu bijušas "pa nullēm", tad arī Latvijā IKP pieaugums pirmajā ceturksnī būtu virs 4%. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā izaugsmei pamatīgi skādēja enerģētika, bet cita iemesla - dārgo CO2 kvotu dēļ. Diemžēl vai par laimi tas varētu izrādīties daudz noturīgāks apstāklis nekā sausums," skaidroja Strautiņš.
Viņš piebilda, ka vienlaikus turpina augt bažas par 2020. gadu.
"Krājas riski - tirdzniecības konflikti, atliktais "Brexit", kura haotiskā varianta varbūtība ir augsta, tā ietekme galvenokārt izpaustos nākamgad. Finanšu tirgos diezgan liela nervozitāte, drošo valstu obligāciju ienesīguma kritums atspoguļo pesimistisku nākotnes skatījumu. Jācer, ka pasaules nedienas nenokaus Latvijas patērētāju optimismu, kreditēšanas un mājokļu tirgus smagais rats pakāpeniski palielinās ātrumu, kā tas notiek šobrīd. Nepieciešamības gadījumā jāapsver fiskālais stimuls," sacīja ekonomists.