Baldones sanatorija reiz bija populāra atpūtas vieta, taču nu no kādreizējā greznuma palikušas vien drupas. Kas iecienītajā kūrortā tika darīts kādreiz un kā tur izskatās tagad?
Video: Baldones sanatorija no putna lidojuma
Baldones bijusī sanatorija pašlaik līdzinās kodolsprādziena un radiācijas izpostītam ciematam, tomēr reiz šī vieta bija paradīze zemes virsū, kur kārtīgs padomju pilsonis, pēc olām smakojošu sērūdens tvaiku seģenē ieskauts vai zaļgani brūnām dūņām no galvas līdz kājām noziedies, varēja maķenīt atvilkt elpu, aizmirst par plāna izpildi un uzlabot savu kā fizisko, tā garīgo veselību.
Rosība šajā teritorijā sākās jau 18. gadsimta beigās, kad 1797. gadā tur tika nodibināts Baldones kūrorts, kas kļuva ārkārtīgi populārs visā Krievijas impērijā. Tiesa, tas bija arī ļoti prestižs un atļauties atpūtu Baldones kūrortā varēja vien buržuji.
1838. gadā, kad atklāja Ķemeru kūrortu, Baldones kūrorta nozīme mazinājās, tomēr padomju Latvijas laikos Baldones kūrorts joprojām bija ārkārtīgi populāra atpūtas un ārstniecības vieta Padomju Savienībā.
Kā rakstīts Baldones pilsētas mājaslapā, Baldones sanatorija bija balneoloģiska (balneoloģija ir zinātne par ārstnieciskajiem minerālūdeņiem, dūņām un to lietošanu terapijā).
"Balneoloģiskajos kūrortos galvenie ārstniecības līdzekļi ir ārstnieciskie minerālūdeņi, kas pēc fizikālajām un ķīmiskām īpašībām var būt ļoti dažādi, tos var lietot ārīgi - peldēs, dušās, inhalācijās, dažādās skalošanas procedūrās u.c. un iekšķīgi - kā dzeramo minerālūdeni."