Londonas "Arsenal" vārtsargs Bernds Leno izteicis neapmierinātību ar UEFA lēmumu Eiropas līgas finālmaču aizvadīt Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, jo tas politisku iemeslu dēļ neļaus laukumā iziet viņa komandas biedram Henriham Mhitarjanam.
"Arsenal" vārtsargs kritizē UEFA par Eiropas līgas fināla aizvadīšanu Baku
Anglijas premjerlīgas futbola kluba Londonas "Arsenal" armēņu pussargs Henrihs Mhitarjans nedosies uz UEFA Eiropas līgas finālu, jo Kalnu Karabahas konflikta dēļ Armēnijas pilsoņiem liegts ieceļot Azerbaidžānā, lai gan iepriekš ir bijuši izņēmumi attiecībā uz profesionāliem sportistiem. "Arsenal" centās saņemt futbolista drošības garantijas, ko arī Azerbaidžānas puse deva, ļaujot Mhitarjanam ierasties Baku, taču spēlētājs nolēma uz turnīra fināla norises vietu nedoties.
Pirms četriem gadiem Mhitarjans, kad vēl pārstāvēja Vācijas klubu Dortmundes "Borussia", arī nepiedalījās braucienā uz UEFA Eiropas līgas spēli Azerbaidžānā. Viņš ir izlaidis arī "Arsenal" spēles Azerbaidžānā.
Tikmēr UEFA prezidents norādīja, ka šī bija Mhitarjana paša izvēle, jo visas atļaujas tika saņemtas.
Azerbaidžānas Ārlietu ministrija Mhitarjanu aicinājusi tomēr spēlēt UEFA Eiropas līgas finālā.
"Tas, ka viņš nevar doties spēlēt, ir skandāls. Viņš visu sezonu smagi strādāja un tagad nevar spēlēt Eiropas līgas finālā politisku apsvērumu dēļ," savu sašutumu neslēpa Anglijas kluba vārtsargs Leno.
"Komandai piešķirtas vien 6000 līdzjutēju vietas, kas ir ļoti ir dīvaini. Šādā finālā vienai laukuma pusei jābūt sarkanai ar "Arsenal" faniem un otrai pusei - ar "Chelsea" atbalstītājiem zilā krāsā," izteicās Leno.
UEFA Eiropas līgas fināls notiks 29.maijā Baku, tajā duelējoties divām Londonas komandām "Arsenal" un "Chelsea", bet pagājušajā nedēļā klubs paziņoja, ka viens no tā līderiem Mhitarjans šajā mačā nepiedalīsies. UEFA ir asi kritizējušas gan finālistu klubu vadības, gan fani.
UEFA komisija Baku izvēlējās par Eiropas līgas čempionāta norises vietu 2017.gadā, izkonkurējot Turcijas pilsētu Stambulu un Spānijas pilsētu Sevilju.
Deviņdesmito gadu sākumā konflikts Kalnu Karabahā, kad šo teritoriju sagrāba armēņu separātisti, prasījis 30 000 dzīvību. 1994.gadā puses panāca pamieru, taču apšaudes joprojām notiek.