:format(webp)/nginx/o/2019/05/23/12192082t1h66b4.jpg)
Trešdien, 22. maijā, tikās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, lai iepazītos ar jaunākajiem diasporas pētījumiem. Pētījumos secināts, ka ārzemēs dzīvojošie tautieši dod ievērojamu pienesumu Latvijas ekonomikai, vēsta portāls "Baltic Ireland", atsaucoties uz komisijas paziņojumu.
"Ap 50 procentiem no visiem latviešiem un Latvijas valsts piederīgajiem šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Tas ir ne tikai zaudējums, bet arī iespēja,"
sēdes ievadā teica Diasporas un migrācijas pētījumu centra (DMPC) direktore Inta Mieriņa, norādot, ka to pierāda arī centra veiktais pētījums "Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas".
Runājot par diasporas pienesumu Latvijai, kā populārāko parasti min ārvalstīs dzīvojošo tautiešu naudas pārvedumus uz Latviju, sniedzot atbalstu Latvijā palikušajiem radiniekiem, piemēram, atmaksājot kredītus vai uzturot esošos īpašumus.
Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, šādu pārvedumu apjoms 2017. gadā bija 818 miljoni eiro.
Tāpat ievērojamu pienesumu Latvijas ekonomikai dod diasporas tūrisms, ārzemēs dzīvojošo tautiešu investīcijas Latvijā un citi ar uzņēmējdarbību saistīti projekti. Vairāk nekā miljonu eiro gadā diaspora velta labdarībai Latvijā – gan kā mecenāti, gan ziedotāji.
Pētnieki norāda, ka diasporas kapitāla potenciālu veido trīs resursu plūsmas – finanses, cilvēki un zināšanas.
Nozīmīgs ir diasporas pienesums pieredzes, zināšanu, kontaktu un ideju pārnesē. Zinātnē 82% diasporas zinātnieku saskata sadarbības iespējas ar zinātniekiem Latvijā, bet tikai 51% šādu sadarbību pēdējo divu gadu laikā ir īstenojuši, turklāt tikai 14% bijusi cieša sadarbība.
Veiktais pētījums apliecina, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk nekā viņi to dara šobrīd.
Deputātiem tika prezentēts arī pētījums "Atgriešanās apstākļi un nosacījumi", kurā mēģināts rast atbildes uz jautājumiem par remigrācijas aktuālo situāciju, pētītas problēmas, ar kurām saskaras remigranti, atgriežoties Latvijā.
Aptaujas liecina, ka apmēram 60% remigrantu adaptēties bija viegli vai ļoti viegli, savukārt ap 40% remigrantu piedzīvoja lielas vai ļoti lielas adaptācijas grūtības.
Visbiežāk minētās grūtības:
Pētnieki un komisijas deputāti uzsvēra, ka ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā pasaules malā dzīvotu.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)