Tāpat spriedumā skaidrots, ka Ķirsis tiesai iesniedzis izrakstus no atsevišķu Rīgas domes sēžu stenogrammām, kas ļauj secināt, ka Rīgas domes sēdēs, kuras tolaik vadījis Ušakovs, ir pieļauta "visai plaša runas un izteikumu brīvība, kas ietver ne vien oponentu kritiku, bet pat neglaimojošu un aizskarošu epitetu lietošanu, veltot tos konkrētiem, vārdā nenosauktiem deputātiem". Attiecīgi tiesa uzskatījusi, ka šis apstāklis nav atstājams bez ievērības, vērtējot Ķirša izteikumu saturu, jo praksē iedibinātā, vispārējā diskusiju kultūra ietekmē arī veidu, kādā katrs deputāts izsakās.
Tiesa arī spriedumā norādījusi, ka Ušakovs, kā Rīgas domes priekšsēdētājs un partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs, ir pakļauts visaugstākajam pieļaujamās kritikas līmenim. "Turklāt prasītājam kā Latvijas lielākās pašvaldības vadītājam ir jāapzinās un jāpieņem, ka pašvaldības darba novērtējums - gan pozitīvs, gan negatīvs -, izteiktā kritika un dažāda rakstura pārmetumi gan atsevišķu indivīdu, gan sabiedrības skatījumā visbiežāk var būt cieši saistīti un attiecināti uz prasītāju kā pašvaldības augstāko amatpersonu," skaidrots spriedumā.
Savā nolēmumā tiesa arī atsaukusies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi. ECT 2007. gada spriedumā lietā "Diena et Ozoliņš c Lettonie", norādīts, ka, pat, ja izteikumi ir tādi, kas aizskar politiķi un valsts amatpersonu personiski, tā ir cena, kas jāmaksā par politiskās cīņas un sabiedrisko diskusiju brīvību, kas ir demokrātiskas sabiedrības garanti.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā.