Ministrijā norādīja, ka saskaņā ar Prokuratūras likuma 23.pantu Prokuratūras darbību vada un kontrolē ģenerālprokurors. Līdz ar to ģenerālprokurors ir tieši atbildīgs par darba organizāciju Prokuratūrā. TM veiktā situācijas analīze liecina, ka ģenerālprokurors nespēj nodrošināt Prokuratūras kompetencē esošo uzdevumu kvalitatīvu izpildi, nespēj atbilstoši starptautiskajiem standartiem nodrošināt Prokuratūras centrālo lomu izmeklēšanas darba efektivitātes celšanā un uzraudzībā.
Vienlaikus, ministrijas ieskatā, būtu vērtējums, vai ģenerālprokurora darbība nav sekmējusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) risku saglabāšanos augstā riska līmenī daudzu gadu garumā, jo līdz 2018.gada 1.jūnijam Ģenerālprokuratūras struktūrā ietilpstošā Kontroles dienesta, kura vadītāju amatā iecēla tieši ģenerālprokurors, pārraudzība finanšu sektoram un valstij kopumā ir radījusi nelabvēlīgas sekas, kuras Latvijai šobrīd steidzami jānovērš.
Ministrija arī secinājusi, ka ģenerālprokurora līdzšinējā darbība, varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām ģenerālprokura amata ieņemšanai.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, TM uzskata, ka nepieciešams steidzams un objektīvs novērtējums ģenerālprokurora atbilstībai ieņemamajam amatam. Lai objektīvi izvērtētu visus pieminētos apstākļus, kas liecina par iespējamu ģenerālprokurora neatbilstību amatam, ir nepieciešams rosināt Prokuratūras likumā paredzēto pārbaudi.
Kalnmeieram amata pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada pavasarī.
Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.
Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.