Zariņš norādīja, ka pagājušajā nedēļā Saeimas komisijas sēdē LM valsts sekretārs Ingus Alliks deputātus informēja, ka puisim pensija par apgādnieka zaudējumu pienācās no 2004. līdz 2009. gadam. Tomēr Rīgas bāriņtiesa līdz 2008. gada 26. augustam nenodrošināja bērnam likumisko pārstāvi, kas varēja pieprasīt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apgādnieka zaudējuma pensiju.
Līdz ar to, kā norādīja Zariņš, sanāk, ka Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrs kā puiša likumiskais pārstāvis no 2008. gada augusta līdz viņa pilngadības sasniegšanai nenokārtoja nepieciešamās formalitātes apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšanai.
Kā ziņots, lietā par bērnu, kurš vairāku gadu garumā bez pamatojuma tika turēts psihoneiroloģiskajā slimnīcā, viena no prioritātēm būs viņam neizmaksātās apgādnieka zaudējuma pensijas atgūšana, pavēstīja jaunieša advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Aizstāvis skaidroja, ka šobrīd lietā ir divi pamatjautājumi jeb pārkāpumi, kuriem pievērsta uzmanība, proti, neizmaksātā pensija, kā arī jaunieša nesaņemtā izglītība. Zvejsalnieks piebilda, ka lietā "protams, ir jānoskaidro arī pārējie apstākļi, tostarp ārstniecības pārkāpumi un iespējamā vardarbība".
Advokāts norādīja, ka "patlaban nebūtu nopietni runāt par cipariem". Viņš pauda cerību, ka valsts varētu atzīt savu vainu un izmaksāt kompensāciju, taču viņam šķiet, ka lieta tomēr nokļūs Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tiek "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.