Zināmi trīs pretendenti uz Valsts prezidenta amatu

Kā informē Saeimas Preses dienests, kandidātu pieteikšanas laiks saskaņā ar likumu ir noslēdzies.

Atbalstu Levita kandidatūrai paudusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība "Attīstībai/Par!", kurām kopā ir 41 balss. Levitu plāno atbalstīt arī "Jaunā Vienotība", kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti. No partijas "KPV LV" pagaidām atbalstu Levita kandidatūrai ir pauduši vairāki deputāti - Artuss Kaimiņš, Ramona Petraviča, Aldis Blumbergs, Jānis Vitenbergs, Aivars Geidāns, kā arī Ivars Puga.

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis izvēli par labu Jansonam pamato ar kandidāta lielajām zināšanām un pieredzi, strādājot tiesībsarga postenī, proti, to, kas nepieciešams Latvijas cilvēkiem.

Atsevišķi "KPV LV" iekšējie opozicionāri pauduši atbalstu Šmitam kā Valsts prezidenta amata kandidātam, tā iepriekš apstiprināja pats politiķis. Viņa kandidatūru pieteikuši deputāti Linda Liepiņa (KPV LV), Karina Sprūde (KPV LV) un Aldis Gobzems, pavēstīja Preses dienestā.

Partijas "Saskaņa" pārstāvji jau iepriekš pauda, ka savu Valsts prezidenta amata kandidātu nevirzīs, taču visus citus šim amatam pieteiktos pretendentus salīdzinās ar savu kādreizējo augstā amata kandidātu, mācītāju Pēteri Sproģi, mēģinot viņos saskatīt morālās vērtības.

Kā sacīja politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, šāda pozīcija pamatojama ar to, ka viņu līdzšinējais kandidāts Sproģis vairs nav starp amata pretendentiem.

"Mūs interesē morālā latiņa. Tās trūkums ir iemesls tam, kāpēc Latvijā nav uzticības politiķiem," norādīja Urbanovičs.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā.

Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Vēl turpināsies frakciju diskusija, vai vēlēšanas tiks rīkotas maija beigās vai jūnija sākumā.