Urbanovičs: Levita kļūšana par prezidentu "Saskaņai" nebūtu traģēdija (5)

Viņš uzskata, ka Levits ir gudrs cilvēks, kurš ievēlēšanas gadījumā noteikti nekļūs atkarīgs no vienas partijas vai no visas koalīcijas.

"Viņš vadīsies no savas pieredzes un priekšstatiem. Par to es nešaubos," norāda Urbanovičs.

Tomēr politiķim nepatīkot veids, kā notikusi Levita kandidatūras izvirzīšana.

Urbanovičam arī nepatīkot, ka viņa vadītās frakcijas deputātu balsis Levits neuzskata par prioritārām.

"Man par viņu balsot nozīmē kļūt par nepolitiķi. Man ir atbildība. Viņš ir pateicis maniem vēlētājiem, ka manu vēlētāju ievēlēto tautas priekšstāvju balsis viņam nav prioritāras, ka viņam prioritāras ir koalīcijas balsis. Tas bija politiskās taktikas gājiens, lai veiktu spiedienu uz koalīciju."

Tomēr jebkurā gadījumā "Saskaņa" Levitu uzaicināšot uz frakciju un iztaujāšot.

"Atkārtošu, ka man un maniem vēlētājiem viņa ievēlēšana nebūs nekāda traģēdija," intervijā laikrakstam norāda Urbanovičs.

» Koalīcija oficiāli izvirza Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam

Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam izvirzīti trīs kandidāti - koalīcijas virzītais Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV).

» Cīņā par prezidenta krēslu sola iesaistīties Levits, Jansons un Šmits

Atbalstu Levita kandidatūrai, kas jau pieteikta oficiāli, ir paudusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība "Attīstībai/Par!", kurām kopā ir 41 balss. Levitu plāno atbalstīt arī "Jaunā Vienotība", kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti. No partijas "KPV LV" pagaidām atbalstu Levita kandidatūrai ir pauduši vairāki deputāti - Artuss Kaimiņš, Ramona Petraviča, Aldis Blumbergs, Jānis Vitenbergs, Aivars Geidāns, kā arī Ivars Puga.

Līdz ar to, ja Saeimas deputāti balsos kā solījuši, tad Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis, ar kurām būtu gana kļūšanai par valsts pirmo personu.

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis izvēli par labu Jansonam pamato ar kandidāta lielajām zināšanām un pieredzi, strādājot tiesībsarga postenī, proti, to, kas nepieciešams Latvijas cilvēkiem.

Atsevišķi "KPV LV" iekšējie opozicionāri pauduši atbalstu Šmitam kā Valsts prezidenta amata kandidātam, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja pats politiķis.

Tikmēr partijas "Saskaņa" pārstāvji pauduši, ka savu Valsts prezidenta amata kandidātu nevirzīs, taču visus citus šim amatam pieteiktos pretendentus salīdzinās ar savu kādreizējo augstā amata kandidātu, mācītāju Pēteri Sproģi, mēģinot viņos saskatīt morālās vērtības. Kā aģentūrai LETA sacīja politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Urbanovičs, šāda pozīcija pamatojama ar to, ka viņu līdzšinējais kandidāts Sproģis vairs nav starp amata pretendentiem.

"Mūs interesē morālā latiņa. Tās trūkums ir iemesls tam, kāpēc Latvijā nav uzticības politiķiem," norādīja Urbanovičs.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Šoreiz pēc izmaiņām Satversmē Valsts prezidents tiks ievēlēts atklātā balsojumā.

Pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.

Vēl turpināsies frakciju diskusija, vai vēlēšanas tiks rīkotas maija beigās vai jūnija sākumā.