/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/04/10/11939775t1h6834.jpg)
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gala versijā plānotais pašvaldību skaits var nedaudz mainīties, šodien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Pūce: Administratīvi teritoriālās reformas gala versijā plānotais pašvaldību skaits var mainīties (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pūce skaidroja, ka 14. maijā valdības sēdē, skatot informatīvo ziņojumu par ATR, tiks izpildīts Saeimas lēmums par piedāvājuma sagatavošanu. Ministrs prognozēja, ka, visdrīzāk, notiks vislielākā sabiedriskā apspriešana Latvijas vēsturē ar vairāk nekā 100 diskusijām. Paredzēts, ka viedokļu apkopošanai strādās zvanu centrs, kā arī būs iespēja paust savus komentārus internetā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka pašreizējais variants un piedāvātie kritēriji ir vēl diskutējami un ka gala variantu par teritoriālo sadalījumu būtu jāpieņem septembrī.
Vaicāts, vai tas nozīmē, ka novadu skaits reformas gala variantā varētu būt lielāks, Pūce arī atbildēja, ka pašreizējais piedāvājums nav gala variants. Ministrs pilnībā pieļauj, ka visdrīzāk būs korekcijas, bet galīgais novadu skaits varētu būt ap pašlaik piedāvāto skaitu. Tas, vai pašvaldību skaits būs 34, 40 vai 42, taps skaidrs pārrunājot nianses par novadu iedzīvotājiem, skaidroja politiķis.
Viņš norādīja, ka gala lēmums tiks pieņemts, atbilstoši apkopotajiem datiem un veiktajiem pētījumiem.
Komentējot jautājumu par Ikšķiles novada vēstīto, ka iedzīvotāju aptaujā vairāk nekā 98% ir pauduši atbalstu novada saglabāšanai, Pūce jokojot atvaicāja, vai "Krimā referendums notika?". Politiķis norādīja, ka Ikšķiles novada iedzīvotāji ir "laipni aicināti" piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par ATR un sniegt priekšlikumus, kā labāk organizēt darbu.
Ministrs pozitīvi novērtēja to, ka atšķirībā no minētās situācijas pašvaldību vairākums nolēmušas likumīgi noskaidrot iedzīvotāju viedokli, piemēram, rīkojot sabiedriskās apspriešanas vai aptaujas atbilstošā formā.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.