Raidījums: Paverdzinātie Tadžikistānas pilsoņi atklāj - sarunās par nesamaksāto algu piedalījies Viktors Ščerbatihs (17)

Raidījums "LNT Ziņu Top10" vēsta, ka darba līgumā, kas bija noslēgts starp trešās valsts pilsoņiem un uzņēmumu, tika solīta alga, kas ir lielāka par minimālo, taču, lai tiktu pie darba līguma bija jāvienojas, ka 10% no saņemtās naudas būs jāatdod starpniekam. 

Tadžikistānas pilsoņi atklāj, ka sarunās piedalījās arī Latvijas Svarcelšanas federācijas prezidents, bijušais Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs.

Viktoru Ščerbatihu tadžiki raksturoja kā cilvēku, kurš ir viņu darba devēju "jumts" – cilvēks, kurš it kā risina problēmas.

Tadžikistānas pilsoņi cerēja uz atslēdznieku darbu, taču pamatojoties uz to, ka šāda profesija nav pieprasīta, viņiem lika mācīties par mūrniekiem. Jau zināms, ka paverdzinātajiem darbiniekiem netika samaksāta alga par padarīto. Tadžiki atklāj, ka samaksa nepienācās, jo viņi esot slikti strādājuši.

Raidījuma "LNT Ziņu Top10" rīcībā esot nonācis arī audioieraksts. Tajā dzirdams, kā Ščerbatihs cilvēktirdzniecības upuriem skaidro, ka alga netiek maksāta, jo uzņēmumam esot "grūti laiki".

Ščerbatihs atzina, ka ierakstā dzirdamā balss ir viņa, tomēr noliedza, ka viņam būtu kāda saistība ar Latvijā paverdzinātajiem Tadžikistānas pilsoņiem.

Tadžikistānas pilsoņi pirms kāda laika vērsušies pēc palīdzības Valsts darba inspekcijā (VDI), kas konstatējusi pirmās cilvēktirdzniecības pazīmes. 

"Cilvēkiem netika samaksāts, viņi dzīvoja principā badā, bija atstāti bezpalīdzīgā situācijā. Svešā valstī, kurā cilvēki nezina savas tiesības, mājās atgriezties viņi nevar," raidījumam norādījusi IeM nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.

Valsts policija patlaban izmeklē cilvēktirdzniecības gadījumu. Zināms, ka 16 cilvēktirdzniecības upuriem Latvijā piešķirts nogaidīšanas statuss un valsts atbalsts.

Iekšlietu ministrijā raidījumam norāda, ka šis, visticamāk, nebūšot pēdējais gadījums, kad trešo valstu pilsoņi Latvijā kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Lielā daļā gadījumu iebraucēji nezina, kur vērsties pēc palīdzības un atgriežas savā mītnes zemē. Līdz ar to informācija par iespējamiem pārkāpumiem nenonāk pie Latvijas atbildīgajām institūcijām.