Černobiļa: Mazāk zināmi fakti par postošāko kodolnelaimi pasaulē (5)

» Postošākā kodolnelaime pasaulē. 33 gadi kopš Černobiļas traģēdijas

Līdzība ar Hirosimu

Černobiļas reaktora sprādziena brīdī 1986. gada aprīlī tā tuvumā bija aptuveni 30 tūkstoši cilvēku. Tie, cilvēki, kuri tika pakļauti radiācijai, vidēji saņēma 45 zīvertus lielu starojumu, kas ir līdzīgs vidējai radiācijas dozai, ko saņēma Hirošimas iedzīvotāji, kuri izdzīvoja pēc tam, kad pilsētai tika uzmesta atombumba 1945. gadā.

Lai arī 45 zīverti nav pietiekama radiācijas doza, lai cilvēkam rastos tā saucamais radiācijas nelabums, kas rodas aptuveni 200 zīvertu lielas dozas gadījumā, tomēr vēža risks palielinās par 1,8%.

Foto: Reportāža no Černobiļas

Lielākais posts pirmajās nedēļās

Sprādziens kodolreaktorā bija milzīgs, tomēr lielākais posts, ko nesa radiācija, norisinājās pirmās dažas nedēļas pēc sprādziena. Radiācija ir kā granātas šrapnelis, kas pēc eksplozijas lido prom no sprādziena centra. Jau piecpadsmit minūtes pēc sprādziena radiācijas līmenis bija nokrities līdz vienai ceturtajai daļai no tās sākotnējā līmeņa, bet pēc vienas dienas līmenis bija jau viena piecpadsmitā daļa. Savukārt pēc trīs mēnešiem radiācijas līmenis bija nokrities līdz 1% no sākotnējā līmeņa.

“Tiesa, radiācija tur ir joprojām. Tās lielākā daļa burtiski izkūpēja gaisā, un tikai tā radiācija, kas palika tuvāk zemei, ietekmēja cilvēkus un citu dzīvo radību,” savā grāmatā "Physics for Future Presidents: The Science Behind the Headlines" raksta Ričards Millers.

Bojā gāja dučiem ugunsdzēsēju

Černobiļas sprādziena laikā izdalījās ne vien liels daudzums radiācijas, bet arī izcēlās milzīgs ugunsgrēks. Ugunsdzēsēji, kuri cīnījās ar liesmām, tika pakļauti lielam radiācijas daudzumam, kā rezultātā dučiem ugunsdzēsēju mira dzēšanas laikā. Šie ugunsdzēsēji tika pakļauti aptuveni desmit kvadriljonu lielam gamma staru daudzumam katrs. Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem, bet ar lielāku caurspiešanas spēju. Vienā zīvertā ir aptuveni 10 miljoni gamma staru.

Foto: Piemin Černobiļā bojāgājušos

Foto: Latvieši Černobiļā

Černobiļā nebija izolācijas ēkas

Černobiļā nebija ļoti nozīmīga drošības pasākuma: tā saucamās izolācijas ēkas. Tā ir izolēta, gāzes necaurlaidīga struktūra, kas ieskauj kodolreaktoru. Šī čaula, kas parasti kupola formā ir veidota no dzelzsbetona, ir domāta, lai atmosfērā nenonāktu radioaktīvie izmeši. Ja tur būtu bijusi šāda veida struktūra, tad sprādzienā teorētiski varēja neviens neciest.

Mūsdienās Černobiļā saimnieko mežonīgi zvēri

Pēc sprādziena Černobiļas teritorija tika evakuēta un to savā varā pārņēma daba. Briežu, stirnu un mežacūku populācija reiz cilvēku apdzīvotajā teritorijā ir līdzīga šo zvēru populācijai cilvēka darbības neskartos rezervātos. Īpaši labi klājas vilkiem, ko tur ir septiņas reizes vairāk nekā tuvējos rezervātos.

Tas gan nenozīmē, ka radiācija nāk par labu savvaļas dabai. Lielais dzīvnieku skaits ir skaidrojams ar to, ka no šīs teritorijas vairās cilvēks, kurš ir lielāks drauds dabai par radiāciju.

Foto: Dzīvnieki, kas mīt Černobiļā