Kurš ieņems Grībauskaites vietu? Lietuva izvēlas prezidentu

Lietuva ir pusprezidentāla republika, tāpēc valsts prezidentu vēlēšanās izraugās iedzīvotāji.

Vadošie Lietuvas prezidenta amata kandidāti ir Lietuvas premjerministrs Sauļus Svernelis, ekonomists Gitans Nausēda un bijusī Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte, norāda aģentūra AP.

Pastāv iespēja, ka Lietuvā tiks ievēlēta otrā prezidente-sieviete. iedzīvotāju aptaujas liecina, ka vislielāko balsu skaitu varētu iegūt Šimonīte, taču Nausēda un Skvernelis no viņas daudz neatpaliek. 

Kā liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja, kas veikta mēnesi pirms vēlēšanām, uz lielāko vēlētāju atbalstu var cerēt Šimonīte un Nausēda, par kuriem aprīlī bija gatavi balsot attiecīgi 22,3% un 21,9% respondentu, bet trešajā vietā ar 16,7% ir Skvernelis. 

Ja nevienam kandidātam neizdosies iegūt vairāk par pusi balsu, 26.maijā - vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām - notiks vēlēšanu otrā kārta.

Pārējie kandidāti ir Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis no Sociāldemokrātiskās partijas, filozofs un viens no Lietuvas tautas atmodas kustības "Sajūdis" dibinātājiem Arvīds Juozaitis, Eiropas Parlamenta deputāts Valentīns Mazuronis no Darba partijas, Seima deputāti Naglis Puteiķis no Centra partijas un Mindaugs Puidoks un "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" vadītājs Valdemārs Tomaševskis.

Kandidātu kampaņas galvenokārt koncentrējās uz iekšpolitiskiem jautājumiem - ekonomiku, cīņu ar korupciju un labklājības veicināšanu, kaut arī prezidenta tiešie pilnvaras lielākā mērā skar ārpolitiku un aizsardzību.

Svernelis, kurš pirms politiķa karjeras uzsākšanas strādāja policijā, paudis gatavību uz atvērtāku dialogu ar Krieviju un izteicis domu, ka Lietuvas vēstniecību Izraēlā varētu pārcelt no Telavivas uz Jeruzalemi.

Ja Skvernelis tiktu ievēlēts prezidenta amatā, tas nozīmētu Lietuvas atkāpšanos no pašreizējās politikas Krievijas jautājumā. Grībauskaites pretkremliskie uzskati, tiešais komunikācijas stils un melnā josta karatē nesusi viņai "dzelzs lēdijas" iesauku.

"Pirms desmit gadiem mūsu valsti bija ļoti smagi skārusi finanšu krīze un mēs bijām pilnībā atkarīgi no Krievijas gāzes, bez reāliem NATO aizsardzības plāniem," Grībauskaite sacīja intervijā aģentūrai AP.

Grībauskaite norādīja, ka viņas pēctecim būs jāpievērš pastiprināta uzmanība Krievijas militārajām aktivitātēm Baltijas jūras reģionā. "Ģeopolitiskā situācija turpinās būt saspringta," viņa uzsvēra. "Tāpēc militārās aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, cīņa pret agresīvo propagandu un kiberdraudiem un cita veida apdraudējumu būs galveno prioritāšu vidū."

Grībauskaites un Skverneļa starpā šogad izcēlās domstarpības par Skverneļa izteikumiem, ka latvieši lietuviešiem "nav brāļi, bet konkurenti daudzās jomās". Grībauskaite sacīja, ka Skvernelis esot apkaunojis Lietuvu starptautiskā mērogā.

Par šo skandālu prata pasmieties gan lietuviešu, gan arī latviešu komiķi.

Puteiķis jau piektdien nodeva balsi iepriekšējā balsošanā, taču atzina, ka neesot balsojis par sevi. Viņš arī aicināja vēlētājus atdot balsi nevis par viņu, bet gan par Skverneli vai Juozaiti.

Viņš skaidroja, ka tas jādara, lai novērstu neatkarīgā kandidāta, ekonomista Gitana Nausēdas iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā.

"Es nebalsoju par sevi. Es balsoju par citu kandidātu un aicinu visus Lietuvas pilsoņus darīt to pašu," Puteiķis teica žurnālistiem Viļņā. "Es atvainojos saviem atbalstītājiem un saviem vēlētājiem, tiem, kas vāca parakstus. Esmu ļoti pateicīgs, bet (..) mums ir jānes upuris un jābalso par citiem kandidātiem. Maniem atbalstītājiem ir jābalso, nevis par mani, bet mums ir jābalso par kandidātiem, kas aizstāv sabiedrības intereses. Mums ir jābalso, lai nepieļautu banku sektora pārstāvja iekļūšanu vēlēšanu otrajā kārtā," klāstīja politiķis.

Nausēda pirms lēmuma paziņošanas par kandidēšanu prezidenta vēlēšanās bija Lietuvas "SEB bankas" ekonomists.

Zaļzemnieku līderis Ramūns Karbauskis šonedēļ paziņoja, ka lūdzis vienu prezidenta amata kandidātu izstāties no vēlēšanu cīņas par labu šīs partijas atbalstītajam kandidātam Skvernelim. Viņš neatklāja, par kuru kandidātu runā, bet norādīja, ka neko nav piesolījis šim cilvēkam apmaiņā par iespējamo savas kandidatūras atsaukšanu.