Rīgas pilsētas siluets parasti asociējas ar Vecrīgas baznīcu torņiem, kas rāmi un kārtīgi sasēduši uz plaknes, taču turpat netālu, pāris pieturu attālumā, atrodas celtne, kas, neskatoties uz savu piezemēto krāsu gammu un vienkāršajām līnijām, ik dienas pārsteidz pilsētas iedzīvotājus un viesus. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados būvētais Rīgas radio un televīzijas tornis ir ne vien augstākais TV tornis Eiropas Savienībā, bet arī aktīvi nodrošina plašsaziņas apraidi un citus pakalpojumus vēl šodien.
Tornis, kas sniedzas debesīs
Torņa celtniecība tikusi sākta 1979. gadā un ilgusi piecus gadus. Celtne būvēta tam laikam īpaši novatoriskā veidā - zem katra torņa balsta 24 līdz 27 metru dziļumā ar īpašas tehnikas un vibrācijas palīdzību tikuši ievietoti čaulpāļi jeb dzelzsbetona caurules, kas balstītas uz dolomīta slāņa un vēlāk piepildītas ar betonu.
Tas bijis nepieciešams, ņemot vērā torņa īpatnējo atrašanās vietu uz salas, kur bijis izaicinoši šāda veida konstrukcijai nodrošināt kārtīgus pamatus.
Tornis būvēts ļoti rūpīgi - novirzes no projekta ir mērāmas vien dažos milimetros.
Īpašas ievērības cienīgs arī veids kā montēta torņa antenas daļa. Piemēram, Ostankinas televīzijas tornī (augstākajā brīvi stāvošajā celtnē pasaulē) un citos PSRS laikā veidotos torņos, antenas veidotas pa daļām, kas pēcāk ar ceļamkrāna palīdzību liktas augšā. Zaķusalas torņa antenas montāžā tikusi izmantota unikāla metode – antenas daļas metinātas uz zemes un montēšana notikusi ačgārnā secībā – no apakšas uz augšu.
Foto: Kā tika būvēts augstākais tornis Baltijas valstīs
Pēc tam vēl vairākus gadus ilgusi torņa aprīkošana līdz 1986. gada 30. decembrī no torņa tika uzsākta pastāvīga televīzijas signāla pārraide. Pilnībā darbi beigti tikai 1989. gadā. 1991. gadā 13. janvārī ap šo objektu jau bija uzslietas barikādes un garais tornis turpinājis savu dzīvi nu jau neatkarīgā Latvijas Republikā.