/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/04/17/11957244t1h4310.jpg)
Latvijai no pasīvas iesaistes klimata politikas īstenošanā jākļūst par šīs politikas virzītāju, neformālajā Eiropadomes sēdē Sibiu, Rumānijā, atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš: Latvijai jākļūst par klimata politikas virzītāju ES (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjera birojā stāstīja, ka, diskutējot par Eiropas Savienības (ES) stratēģiskajiem mērķiem nākamajiem pieciem gadiem, Kariņš uzsvēra, ka klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem ES un visas pasaules izaicinājumiem. Premjera ieskatā, valstis vienas pašas to atrisināt nespēj, tām ir aktīvi jāsadarbojas un jārīkojas.
Neformālās sēdes gaitā Latvija pievienojās Beļģijas, Dānijas, Francijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas aicinājumam ES īstenot daudz ambiciozāku stratēģiju klimata pārmaiņu novēršanai.
"Līdz šim Latvija ir pasīvi iesaistījusies klimata politikas īstenošanā. Mums ir radikāli jāmaina pieeja - no valsts, kas negribīgi pieņem citu izlemto, jākļūst par valsti, kas ir viena no klimata politikas galvenajiem virzītājiem ES.
Latvija pievienojas ES dalībvalstu grupai, kas uzskata, ka Eiropai ir nopietni jāuzrunā klimata pārmaiņas un jāatvēl lielāki resursi šīs globālās problēmas risināšanā. Tā ir arī mūsu iespēja - ar kopējo ES investīciju palīdzību kohēzijas politikā būtiski pārveidot Latvijas tautsaimniecību, lai tā spētu radīt un piedāvāt dažādus tehnoloģiskus risinājumus un pakalpojumus klimata pārmaiņu novēršanai globālā līmenī," pauda Kariņš.
Ministru prezidents diskusijas gaitā atzina, ka ES izaugsmes un labklājības pamatā ir vienotais tirgus, kas ļauj tai globālā mērogā konkurēt ar tādām valstīm kā Ķīna, Indija un ASV. Būtiski ir turpināt vienotā tirgus pilnveidošanu un stiprināšanu. Tāpat nepieciešams attīstīt banku savienību un ieviest centralizētu naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzību.
Kariņš uzsvēra nepieciešamību daudz straujāk izlīdzināt dzīves līmeni ES, tai skaitā nodrošinot vienmērīgu pētniecībai un attīstībai paredzēto ES fondu investēšanu visā ES teritorijā. Viņš uzsvēra, ka nākamajam ES daudzgadu budžetam ir jākalpo šim mērķim.
"Kopīgas ES nākotnes veidošanā dalībvalstīm ir būtiski turpināt ciešu sadarbību ārējo robežu stiprināšanā un cīņā pret dezinformācijas izplatību," pauda Ministru prezidents.
Tikšanās laikā ES līderi pieņēma deklarāciju, kurā īpaši uzsvērta ES dalībvalstu vienotības nozīme.