/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/05/10/12151854t1h063a.jpg)
Vardarbības upuru pieredzes apliecinot, ka valsts un pašvaldību amatpersonas, kas pieņem lēmumus, bieži uzskatot, ka vardarbības upuriem īpaša palīdzība nav nepieciešama, upuriem uzveļot papildu atbildības slogu, vēsta raidījums "Panorāma".
Raidījums: Amatpersonas bieži izvēlas nosodīt vardarbības upurus un nostājas varmāku pusē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No vardarbīgām attiecībām aiziet esot grūti, jo vardarbības epizodēm nereti seko medusmēneša periods, tad atkal vardarbība, un tā uz riņķi, tam visam klāt ir arī ekonomiski apsvērumi – bailes palikt ar bērniem uz ielas, bez finanšu līdzekļiem, kauns no tuviniekiem. Vēl viens būtisks iemesls ir neuzticēšanās amatpersonām, vēsta raidījums.
Raidījuma "Panorāma" intervētās sievietes, kuras gatavas dalīties ar savu pieredzi, no vardarbīgiem dzīvesbiedriem esot šķīrušās pirms vairākiem gadiem. Abu bijušie dzīvesbiedri vardarbību neesot atzinuši - jau gadiem notiekot tiesāšanās par bērniem.
"Pašvaldību pārstāvji ir tādi noliedzoši, kritiski pret mani. Viņi uzskata, ka es esmu tā histēriskā māte, kura mēģina kādu nomelnot," raidījumam atklāj viena no stāsta varonēm.
Sieviete pēc šķiršanās palikusi bez dzīvesvietas, ar ierobežotiem līdzekļiem un arī bez bērniem. Sākotnējais bāriņtiesas un tiesas lēmums bija atstāt bērnus pie tēva. Pēc ilgāka laika viens no bērniem ar tiesas pagaidu lēmumu esot drīkstējis atgriezties pie mammas, atklāj raidījums.
"Bērns skaidri pateicis policijai, bāriņtiesai, ka viņam ir bail no tēva un ka viņa grib dzīvot ar mani.
Bērns netic nevienam pieaugušajam, kas ir no valsts iestādēm, un es arī neuzticos," uzsver vardarbības upure.
Vienreiz, kad sieviete devusies uz bāriņtiesu runāt par bērnu emocionālo stāvokli, sieviete šo sarunu esot ierakstījusi. Ierakstā esot dzirdams, ka bāriņtiesa neņem vērā to, ka sieviete ir vardarbības upuris, kā arī neizrāda iniciatīvu izvērtēt, piemēram, abus vecākus, lai noskaidrotu, vai bērni nav atstāti dzīvot pie varmākas, vēsta "Panorāma".
Viena no frāzēm, kas izskan ierakstā ar, iespējams, bāriņtiesas darbinieci par sievietes vardarbīgajām attiecībām:
"Jūs kā pieaugusī izvēlējāties ciest vai neciest, vērsties vai nevērsties. Jūs esat pieaudzis cilvēks."
Arī otrai raidījumā intervētajai sievietei nākoties ar bērnu tēvu tikties tiesā. Cietusī norāda, ka viņai esot bail nodrošināt bērna saskarsmi ar tēvu, kurš bijis vardarbīgs pret bērna māti. Tāpēc pieprasījusi tiesā par bērnu vienpusēju aizbildnību, vēsta "Panorāma".
"Es viņam teicu jau šķiršanās brīdī, kad es aizgāju no viņa prom, ka es nekad neliegšu tikties ar meitu, ja viņš ārstēsies," raidījumam par situāciju skaidroja sieviete.
To, ka tēva vardarbība atstājusi iespaidu uz bērnu, apliecina vairāku speciālistu atzinumi, kuros teikts ka bērnam saskarsme ar tēvu neesot pieļaujama, kamēr aizbildnis nav izgājis psihoterapijas kursu vardarbīgām personām. Lai gan tēvs kursus neesot izgājis, tas neliedzot Talsu tiesnesei nostāties tēva pusē, vēsta raidījums.
"Vai jums kā mātei nevajadzētu veicināt un pozitīvi ievirzīt bērnu, lai satiktos ar tēvu, jo redzat, ka tēvs ir pietiekoši aktīvs un viņš agrāk vai vēlāk gribēs satikt bērnu.Vai jums kā mammai nevajadzētu mēģināt nolīdzināt šo situāciju?" sieviete atstāstījusi raidījumam tiesneses teikto.
"Tas ir izmisums, tā ir reāli bezpalīdzība. Un tas bija, man liekas, trešajā sēdē, kad man sāka birt asaras, jo man likās viss, es vairs nevaru. Bet tad es sapratu to, ka tas nozīmē, ka viņam būs atkal vara. Viņam būs iespēja atkal tikt brīvi pie maniem bērniem un atkal kontrolēt, atkal darīt pāri gan fiziski, gan emocionāli. Tad bija mirklis, es iešu līdz galam," raidījumam norādījusi cietusī.
Raidījumam "Panorāma" centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce abu sieviešu situācijas skaidrojusi, ka "lielāka ticamība joprojām ir šim varmākam.
Un ļoti daudz ir stereotipi par to, kā tev vajadzēja uzvesties, lai tevi nesistu vai tevi nežņaugtu, vai tevi neizvarotu. Un tas ir joprojām tas slogs, vainas, ko mēs uzliekam uz cietušo."
"Tā ir tāda žanra klasika - traka sieviete un cienījams vīrietis, kurš demonstrē, kā kurš rūpējās par sadzīvi, par budžetu, par bērniem. Viņš sevi rāda kā ļoti tādu cienījamu cilvēku. Un sievietes, kuras vienkārši brīžiem jau jūk prātā.
Tā ilgstošā vardarbības pieredze deformē personību cilvēkam, ka viņam tiešām sāk likties, ka viņš ir nenormāls," raidījumā piebilst krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" vadītāja Zane Avotiņa.