/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/05/08/12146961t1h7c86.jpg)
Smēķētāji mazāk nekā vidēji sabiedrībā apzinās kaitīgā ieraduma sekas uz veselību, kā arī tā saikni ar plaušu vēzi, liecina Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kampaņā "Vēža risks" veiktais pētījums.
Pētījums: Liela daļa smēķētāju nepiekrīt, ka kaitīgais ieradums izraisa plaušu vēzi (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāju vidū smēķētāju īpatsvars pārsniedz 28%, turklāt 22% Latvijas iedzīvotāju smēķē katru dienu.
Pētījuma autori norādīja, ka 18% smēķētāju pretstatā 10% sabiedrības kopumā pilnībā nav informēti, kādi apstākļi stimulē saslimšanu ar plauša vēzi.
Ja vidēji sabiedrībā 73% zina, ka smēķēšana var izraisīt saslimšanu ar plaušu vēzi, tad smēķētāju vidū šādām uzskatam piekrīt tikai 56% aptaujāto. Pēc smēķētāju domām, galvenais plaušu izraisīšanas faktors ir darbs kaitīgos, putekļainos apstākļos, ko norādījuši 62% aptaujāto.
Stradiņa slimnīcas torakālais ķirurgs Artjoms Špaks norādīja, ka saslimšanu ar plaušu vēzi cilvēki nereti saista ar iedzimtību vai gaisa piesārņojumu un citiem apstākļiem, ko paši nevar ietekmēt. Vienlaikus zinātnieki jau pirms desmitiem gadu pierādījuši, ka smēķēšana ir būtiskākais plaušu vēža izraisīšanas faktors, smēķētājiem mūžu vidēji samazinot par 13-14 gadiem.
Špaks sacīja, ka šo risku būtiski var samazināt, ne tikai ievērojot veselīgu dzīvesveidu, bet arī regulāri veicot profilaktiskās pārbaudes. Doties uz tādām pārbaudēm, kā norāda ārsts, ieteicams jebkuram, savukārt smēķētājiem, kuri sasnieguši 55 gadu robežu, jāveic arī plaušu vēža skrīnings.
Pētījumā secināts, ka veselības profilaktiskās pārbaudes Latvijas iedzīvotāji veic reti. Kaut arī 73% respondentu ir norādījuši, ka profilaktiski seko līdzi savam veselības stāvoklim, 49% tās veic vien reizi gadā vai retāk.
Vienlaikus pētījumā atklājies, ka apziņa par nepieciešamību profilaktiski pārbaudīt savu veselības stāvokli strauji pieaug, sasniedzot 40 gadu robežu, turklāt profilaktiskas apskates īpaši aktuālas kļūst pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas.
Tikmēr, pēc pētījumā paustā, gados jauniem iedzīvotājiem izteikti bieži raksturīgi interesēties par savu veselību tikai tad, kad gadījies saslimt. Šādu praksi piekopj 43% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī 40% vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem.
Lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem saprast, kad ir jādodas uz veselības pārbaudi, Stradiņa slimnīca izveidojusi īpašu rīku - plaušu vēža riska aprēķina kalkulatoru, kurš pieejams mājaslapā "Vezarisks.lv". Špaks aicina rīkā ievadīt datus par sevi vai kādu savu tuvinieku, tādējādi aprēķinot potenciālo plaušu vēža risku nākotnē, un aizdomāties par to, vai nebūtu īstais laiks izmantot iespēju ierasties uz konsultāciju.
Tāpat Špaks aicina jautāt savam ārstam par iespēju veikt ģenētisku vēža testu, lai piemeklētu efektīvu mērķa terapiju vai ārstēšanu.