Roberts Bukarts: Pērn nebijām tālu no pusfināla

Latvijas izlase spēles šogad aizvadīs Bratislavā, kurā 2011.gadā savu debiju pasaules čempionātā spēlē pret Čehiju piedzīvoja Bukarts.

"Es atceros, ka pirmā spēle bija pret Čehiju, un es guvu savus pirmos vārtus, pie tam ar pirmo metienu," debiju čempionātā atcerējās uzbrucējs.

Bukarts tajā čempionātā guva trīs vārtus, taču izlase togad pamatlaikā zaudēja tikai divas spēles, bet tas nelīdzēja pakāpties augstāk par 13.vietu. Savukārt šis Bukartam būs jau septītais čempionāts izlases sastāvā.

Pēdējās piecas sezonas latviešu uzbrucējs pavadījis Čehijas augstākajā līgā, un viņa pārstāvēto Prāgas "Sparta" trenē viens no visu laiku labākajiem Vācijas hokejistiem Ūve Krups. "Krupu atminos jau no bērna kājas. Atceros, ka fanoju par Kolorādo "Avalanche", un tieši viņš guva uzvaras vārtus Stenlija kausa finālā. Vēlāk satiku viņu jauniešu vecumā, spēlējot pasaules čempionātā, pēc tam jau pieaugušo izlasē, kad viņš trenēja Vāciju, bet pagājušajā gadā mans brālis Rihards spēlēja pie viņa Berlīnes komandā. Tā kā treneri jau nedaudz pazinu, tas atviegloja jaunā līguma noslēgšanu ar "Sparta"," sacīja Bukarts.

Turpinot par savu karjeru, Bukarts atzinīgi vērtēja Čehijas hokeja līgu un atzina, ka, spēlējot Latvijas virslīgā, naudu īsti nenopelnīsi. "Latvijas hokejā nav tik daudz naudas, lai maksātu pienācīgas algas, tāpēc tur viss notiek pusprofesionālā līmenī. Kad ierados Čehijā, biju vienīgais latvietis līgā, bet, gadiem ejot, šajā turnīrā ir spēlējuši jau astoņi latvieši, tāpēc man ir prieks, ka esmu parādījis čehu speciālistiem, ka arī Latvijā ir gana labi hokejisti," norādot uz atšķirībām abu valstu līgās, pauda Bukarts.

Runājot par izlasi un pagājušajā gadā iespēto, uzbrucējs izcēla saliedēto komandu un atzina, ka iepriekšējie divi gadi Boba Hārtlija vadībā ir bijuši pietiekami labi.

"Atceros, ka pagājušajā gadā Dānijas izlasei bija labs sastāvs un ap viņiem bija liela ažiotāža, jo viņi tomēr bija mājinieki. Taču mūsu komandas kodols gadu no gada īsti nemainās, kā arī mūsu cīņasspars ir nebeidzams. Mēs vienkārši vairāk gribējām, mums bija svarīgi sasniegt augstākas virsotnes un, manuprāt, mēs nemaz nebijām tālu no pusfināla," par sasniegto rezultātu pagājušā gada pasaules čempionātā rezumēja valstsvienības uzbrucējs.

Vaicāts par atmosfēru spēlēs, Bukarts uzteica lojālos Latvijas fanus, kuri jau neskaitāmus gadus dodas līdzi izlasei uz pasaules meistarsacīkstēm, lai no tribīnēm dotu papildus enerģiju hokejistiem. "Viņi ir mūsu sestais spēlētājs. Atceros, kad pagājušajā gadā spēlējām pret Somiju, un spēle mums nevedās, bet viņi tik un tā kliedza, sita bungas un neatlaidīgi mūs atbalstīja."

Sarunas noslēgumā spēlētājs dalījās atmiņās no 2006.gada pasaules čempionāta, kas norisinājās Rīgā, kā arī pauda pārliecību, ka Latvija no gaidāmā čempionāta 2021.gadā tikai un vienīgi iegūs.

"Man bija tikai 15 gadu, un biju Kanādas izlases palīgs. Atceros, ka pie halles piebrauca komandas autobuss un bagāžas nodalījumā redzēju Sidnija Krosbija un Brendona Šenehana somas - tas bija aizraujoši. Toreiz nekas īsti nebija jādara un vēl varēja spēles skatīties par velti," smejoties atminas Bukarts. "Nevaru vien sagaidīt, kad čempionāts atkal būs Latvijā. Gribu, lai cilvēki redz, cik skaista ir Rīga un latviešu kultūra. Protams, arī apkalpojošajai sfērai tas būs ļoti izdevīgi."

Bukarts Čehijā spēlē kopš 2015.gada.