Ieslodzītajam PKK līderim Edžalanam pirmo reizi astoņu gadu laikā atļauts tikties ar advokātiem

Kā žurnālistiem Stambulā pastāstījis viens no šiem advokātiem, tikšanās cietumā sarīkota 2. maijā un ilgusi aptuveni stundu. Tā atļauta tikai diviem no četriem advokātiem, kas bija lūguši atļauju tikties ar ieslodzīto PKK līderi, norādījis otrs viņa kolēģis.

Protestējot pret Edžalana turēšanu ieslodzījumā, kopš novembra aptuveni 3000 kurdu cietumnieku rīkojuši bada streikus un astoņi laupījuši sev dzīvību.

Advokāti preses konferencē nolasījuši paziņojumu, kurā Edžalans uzsvēris, ka "respektē mūsu draugu pretošanos gan cietumos, gan ārpus tiem", tomēr aicina cilvēkus tās vārdā nepakļaut briesmām savu veselību vai pat dzīvību.

PKK līderis savā vēstījumā no cietuma pievērsies arī situācijai kaimiņvalstī Sīrijā, kur ASV atbalstītie kurdu kaujinieki, ko Ankara dēvē par teroristiem, kontrolē dažas teritorijas valsts ziemeļdaļā.

Viņš norādījis, ka Sīrijas kurdiem ir jānodrošina garantijas konstitūcijā, vienlaikus saglabājot "Sīrijas integritāti".

Turcija apgalvo, ka Sīrijas kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG), kas ir galvenās ASV sabiedrotās cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts", uzskatāmas par PKK atzaru, un šis jautājums ir viens no galvenajiem nesaskaņu iemesliem Ankaras un Vašingtonas attiecībās.

Edžalans ir 1978. gadā izveidotās PKK līdzdibinātājs. PKK tika izveidota ar mērķi panākt kurdu autonomiju, bet 1984. gadā tā kļuva par bruņotu grupējumu un par savu mērķi izvirzīja neatkarīgas kurdu valsts izveidošanu.

1999. gadā Turcijas tiesa Edžalanam piesprieda nāvessodu par valsts nodevību, taču vēlāk tas tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu, jo, pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) spiedienam, Ankara 2002. gadā atteicās no nāvessoda.

Janvārī pirmo reizi kopš 2016. gada Edžalana brālim Mehmetam tika atļauts apmeklēt viņu cietumā.