Tiek uzskatīts, ka cilvēka dzīvē ir vien divi patiesi svarīgi mirkļi - viens, kurā nākam šajā pasaulē, un otrs - kurā no tās aizejam. Lai arī varētu šķist, ka iespējām pilns ir tikai pirmais no notikumiem, ne mazāk plašas iespējas var piemeklēt arī cilvēka mirstīgās atliekas. Par to, kādas ir tradīcijas un jaunākās tendences apglabāšanas jomā pasaulē un Latvijā, vēsta portāls "Apollo".
Vairums mūsdienu kultūru nāvei piešķir īpašu nozīmi - kad kāds atvadās no šīs pasaules, aizgājējam par godu tiek rīkots piemiņas pasākums un nelaiķa ķermenis tiek novietos tam īpaši paredzētā vietā, kur to iespējams apciemot.
Tiesa, katru dienu no pasaules atvadās simtiem tūkstošu šīs planētas iedzīvotāju, un ne visiem ir iespēja vai vēlme tikt pašiem pie sava zemes pleķīša, tādēļ cilvēki, tradīciju vai kreativitātes vadīti, mēdz ar miroņiem darīt visnotaļ interesantas lietas.
Iemūžināts dārgakmeņos
Dienvidkorejā no 2000. gada spēkā ir likums, kas nosaka to, ka jāatbrīvo kapavieta, kurā nelaiķis atdusējies vismaz 60 gadus.
Šīs Āzijas valsts lielais iedzīvotāju skaits nozīmē, ka ne visi var tikt guldīti zemē un pat tie, kuriem tas ir izdevies, nevar tur palikt mūžīgi. Ļoti populāra ir kremācijas metode, taču daudzi nevēlas piemiņai saņemt pelnu urnu - ļoti pieprasītas ir kļuvušas firmas, kas apstrādā pelnus un pārvērš tos par dekoratīviem "dārgakmeņiem" - smalkām pērlītēm visdažādākajās krāsās.
Līdzīgu pakalpojumu starptautiskā mērogā sniedz firma "Life Gem", kas piedāvā aizgājēja pelnus sakompresēt īstā dimantā, ko pēcāk iestrādā kādā juvelierizstrādājumā.