Ziņojums: Apdraudēta cilvēces dzīves vide un teju miljons dzīvnieku sugu turpmākā pastāvēšana

Vienīgi plaša un kardināla pasaules ekonomiskās un finansiālās sistēmas reorganizācija var paglābt no sabrukuma ekosistēmas, kas ir vitāli svarīgas cilvēku sabiedrības nākotnei, norādīts politikas veidotājiem adresētajā Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātnes-politikas platformas ekspertu izstrādātajā dokumentā, ko apstiprinājušas 130 pasaules valstis, ieskaitot ASV, Krieviju un Ķīnu.

Foto: Gada skaistākie dabas foto 

Vides degradācija, kas saistīta ar mežu, okeānu, augsnes un gaisa negausīgu izmantošanu un piesārņošanu desmitiem gadu garumā, rada vismaz tikpat lielu apdraudējumu kā globālās klimata izmaiņas, brīdinājis Parīzes apspriedes vadītājs Roberts Votsons.

Kā uzsvērts ziņojumā, kas ir pirmais šāda mēroga ekoloģiskās situācijas izvērtējums 15 gadu laikā, sugu izzušana norisinās simtiem reižu straujāk, nekā tas noticis pēdējos desmit miljonos gadu, un daudzām sugām izmiršana draud jau tuvākajos gadu desmitos.

Aptuveni pusmiljonam dzīvnieku un augu sugu šobrīd trūkst pienācīgas dzīves vides, kas nodrošinātu to izdzīvošanu ilgākā laika perspektīvā.

Nopietnas degradācijas pazīmes cilvēka darbības rezultātā novērojamas 75 procentos sauszemes platības, 40 procentos okeānu un 50 procentos upju, norādīts ziņojumā, kurā apkopoti dati no vairāk nekā 15 000 akadēmiskajiem rakstiem un pētniecības publikācijām.

Pieaugot mūsu planētas iedzīvotāju skaitam, strauji palielinās patēriņš un pieprasījums pēc resursiem. Lauksaimniecības ražošana kopš 1970.gada pieaugusi par 300%, un šobrīd tai tiek izmantota trešā daļa sauszemes un 70% saldūdens krājumu, turklāt jaunas lauksaimniecības zemes tiek iegūtas, izcērtot mežus, kas uzskatāmi par planētas plaušām, jo spēj piesaistīt siltumnīcefekta gāzes. Lauksaimniecība, īpaši gaļas lopkopība, arī rada ceturto daļu no kopējā cilvēka darbības radītā kaitīgo izmešu apjoma.

Kopš industriālās revolūcijas sākuma krasi sarukušas zemeslodes mežu platības, kas šobrīd sedz vairs tikai nepilnus 70% no toreizējām mežainajām teritorijām.

90% no pasaules zivju krājumiem vai nu cieš no pārzvejas, vai sarukuši līdz līmenim, kad apdraudēta to ilgtspēja, un eksperti lēš, ka trešā daļa no kopējiem zvejošanas apjomiem pasaulē vai nu norisinās nelegāli, vai par to vispār nav informācijas.

Kopējais dabas resursu apjoms, ko cilvēce iegūst viena gada laikā, sasniedz aptuveni 60 miljardus tonnu un dažos desmitos gadu audzis par 80%.

Vienlaikus cilvēki ik gadu iepludina upēs un okeānos līdz pat 400 miljoniem tonnu smago metālu, toksisku dūņu un citu atkritumu.

Pasaulē darbojas aptuveni 17 000 šahtu un raktuvju un vismaz 6500 naftas un gāzes ieguves vietu, ko palīdz uzturēt subsīdijas fosilā kurināmā ieguvei 345 miljardu dolāru apmērā.

Kopš 1990.gada desmit reizes pieaudzis plastmasas ražošanas apjoms, bet pēdējo 13 gadu laikā divkāršojusies mākslīgā mēslojuma lietošana, kas piesārņo ekosistēmas un pazemina augsnes spēju absorbēt ogļskābo gāzi.

Ziņojumā pievērsta uzmanība arī apstāklim, ka bagātajās valstīs materiālo resursu patēriņš, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir daudz lielāks nekā trūcīgākajās valstīs, kuras cīnās par savu resursu saglabāšanu.

Eiropā un Ziemeļamerikā gaļas, cukura un tauku patēriņš vairākkārt pārsniedz optimālo veselībai vēlamo līmeni, kamēr 40 procentiem zemeslodes iedzīvotāju nav pieejams pat tīrs dzeramais ūdens un 11 procenti cieš no pārtikas trūkuma.

Nevienlīdzība pasaulē jau pašlaik ir milzīga un aizvien pieaug - bagātajās valstīs iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, šobrīd ir pat 50 reizes lielāks nekā nabadzīgajās.

Kā norāda ziņojuma autori, kaitējums, ko mēs nodarām dabai, vienmēr galu galā pavēršas pret mums pašiem.

Vairāk nekā divi miljardi cilvēku joprojām ir atkarīgi no malkas kā no galvenā energoresursa, un līdz pat pusei no visiem medikamentiem joprojām tiek iegūti no augu un dzīvnieku valsts.

Turklāt pasaules okeāni un meži absorbē vairāk nekā pusi mūsu radīto siltumnīcefekta gāzu izmešu, kuru apjoms kopš 1980.gada divkāršojies, veicinot globālās temperatūras kāpumu par 0,7 grādiem pēc Celsija.

Līdzīgā ziņojumā, kas tika publiskots oktobrī, bija uzsvērts, ka vienīgi krasa fosilā kurināmā izmantošanas samazināšana var novērst nekontrolējamu globālo sasilšanu.