Dažādus uztura ieteikumus un diētas, kurām nav nekāda pamatojuma, pamana bieži. Kuri ir populārākie mīti un kad ir sliktākais laiks ēšanai? To sarunā ar portālu "Tvnet" atklāj dietoloģe Lolita Neimane.
Dietoloģe Lolita Neimane par "pareiza uztura" ieteikumiem: Absurdas lietas redzu katru dienu! (2)
Droši vien medijos un internetā pamanāt absurdus "pareiza uztura" ieteikumus un diētas, no kurām labākajā gadījumā nav nekādas jēgas?
Absurdas lietas var ieraudzīt katru dienu. Piemēram, asinsgrupu diēta - tai nav nekāda pamata. Vai arī ēšana noteiktos laikos. Ir tādi, kas uzskata, ka noteikti jāēd brokastis, citi uzskata, ka jāēd ne agrāk par divpadsmitiem. Šobrīd populāra ir tā sauktā intermittent fasting - periodiska badošanās. Tās ideja ir ļaut gremošanas traktam atpūsties daudzas stundas, nevis visu laiku to noslogot ar mazām ēdienreizēm un likt darboties.
Bet vēl nesen taču ikviens dietologs mācīja, ka jāēd mazām porcijām un bieži!
Protams, sliktākais ir apēst lielu daudzumu vienreiz dienā, īsi pirms gulētiešanas. Tomēr kopumā ēšanas, tāpat kā dzīves ritms ir individuāls. Cikos mostas aktieris, kurš iepriekšējā vakarā vadījis korporatīvo pasākumu, un cikos tramvaja vadītājs? Runājot par nakts maiņu darbu, ir pierādīts, ka tas kaitē veselībai - pieaug risks iedzīvoties liekos kilogramos, metabolajā sindromā, jo tiek traucēts ritms, kad cilvēks guļ, kad ēd.
Varbūt katrs organisms uzturvielas uzņem atšķirīgi?
Mēs katrs gribam būt īpašs, ar savu gremošanas sistēmu, bet tomēr tas tā nav. Pastāv zināmas likumsakarības, un tālāk jau var runāt par izņēmumiem.
Pēdējā laikā mani nedaudz kaitina stāsti "par mītiem un patiesībām uzturzinātnē". Tomēr atkal un atkal ar tiem jāsaskaras. Piemēram, cilvēkiem gribas domāt, ka auglis jāapēd 20 minūtes pirms ēšanas un tikai pēc tam pārējais ēdiens. Kuņģī auglis satiks nākamo ēdienu, viss kopā tiks apstrādāts kuņģa sulā, un tālāk jau visi produkti, sastrādāti putriņā, mazām porcijām virzīsies uz zarnām.