Latvijā praktiski bez atalgojuma, pusbadā un necilvēcīgos apstākļos paverdzināti 16 Tadžikistānas pilsoņi (15)

Vairāki Tadžikistānas pilsoņi - vīrieši vecumā no 40 līdz 50 gadiem - vērsušies pēc palīdzības Valsts darba inspekcijā (VDI), kas arī konstatējusi pirmās cilvēktirdzniecības pazīmes. 

"Tadžikistānas pilsoņi vērsās pie mums ar sūdzībām par to, ka viņi ir pieņemti darbā, bet darba devējs viņiem ilgtermiņā nemaksā nolīgto darba samaksu. Sākām apstākļu noskaidrošanu un konstatējām, ka viņi atrodas četrus un vairāk mēnešus Latvijā, ir noslēgti darba līgumi, bet atalgojums, kas pienākas, atbilstoši darba līgumam, netiek maksāts pilnā apmērā," LNT Ziņām sacīja VDI vadītāja Baiba Puķukalne.

"Cilvēkiem netika samaksāts, viņi dzīvoja principā badā, bija atstāti bezpalīdzīgā situācijā. Svešā valstī, kurā cilvēki nezina savas tiesības, mājās atgriezties viņi nevar," raidījumam norādījusi IeM nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa.

Trīs no kopumā 19 Tadžikistānas pilsoņiem, nesagaidot komisijas atzinumu, atgriezušies savā mītnes valstī. Pārējiem Latvijā piešķirts nogaidīšanas periods. Viņi saņem sociālo rehabilitāciju un valsts atbalstu.

Biedrības "Patvērums Drošā māja" pārstāve atklāj, ka vietā, kur mitinājušies būvnieki, atklājusies baisa aina.

"Istabiņā, kur dzīvoja trīs cilvēki, bija astoņi kartupeļi un divi sīpoli. Es nerunāju par to, ka ledusskapis bija pilnīgi tukšs un nebija arī prognozes, ka darba devējs nosegtu šo pārtiku, lai cilvēki neciestu badu. Vairākiem bija radušās veselības problēmas no neēšanas. Komplekts bija pilnīgs, lai mēs varētu runāt par cilvēktirdzniecības faktu," "LNT Ziņām" skaidrojusi biedrības vadītāja Sandra Zalcmane.

Darba devējs izmeklēšanas nolūkos netiek izpausts.

Zalcmane tāpat norādījusi, ka pašlaik Latvijā palikušie Tadžikistānas vīrieši meklē darbu citur, taču darba meklējumi izvērtušies apgrūtinoši. "Iepriekšējais darba devējs ir noziņojis saviem kolēģiem, darba devējiem, ka šos cilvēkus nevar ņemt darbā par to, ka viņi ziņoja konkrētām iestādēm," stāsta Zalcmane.

Iekšlietu ministrijā raidījumam norāda, ka šis, visticamāk, nebūšot pēdējais gadījums, kad trešo valstu pilsoņi Latvijā kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem. Lielā daļā gadījumu iebraucēji nezina, kur vērsties pēc palīdzības un atgriežas savā mītnes zemē. Līdz ar to informācija par iespējamiem pārkāpumiem nenonāk pie Latvijas atbildīgajām institūcijām.

"Viss liecina par to, ka Latvijā arvien vairāk iebrauc darbaspēks no trešajām valstīm, primāri tā ir Ukraina, tagad mēs redzam – arī Tadžikistānas pilsoņi. Viņu ir daudz, par to šaubu nav, un šis noteikti nebūs pēdējais gadījums. Šis ir pirmais, kad mēs esam šos cilvēkus atzinuši par cilvēktirdzniecības upuriem, bet tas noteikti nebūs pēdējais," norāda Iekšlietu ministrijā.