Nākamgad ES Kohēzijas fonda naudas ceļiem vairs nebūšot (6)

Nozares pārstāvji uzsver - ceļu infrastruktūras stāvoklis jau vairākus gadus ir kritisks, tāpēc valdībai būtu jārod iespējas autoceļu finansēšanai. 

Eiropas nauda ceļu remontiem sarūk. Ja 2015. gadā bija pieejami 125,6 miljoni eiro, tad nākamgad tie būs nepilni 23 miljoni eiro. Atšķirībā no pārējām trim Baltijas valstīm, Latvija Eiropas finansējumu ceļu remontam tērējusi visvairāk.

Kā skaidro "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange - ja nebūs fondu finansējums vispār, tad kapitāla pieaugums remontdarbiem, ko iespējams ieguldīt ceļu remontos, saruks uz pusi. Gadā tie varētu būt 400 kilometri, līdzšinējo 800 kilometru vietā, ko iespējams remontēt. 

Remonta deficīts šobrīd sasniedzis 4 miljardus eiro. Ik gadu nepieciešami 636 miljoni eiro, lai to novērstu. Šī gada finansējums, kas paredzēts ceļu remontam gan no Latvijas, gan ES fondiem kopā ir divas reizes mazāks. 

"Pagājušo sešu gadu aktivitātes nav devušas nekādus ievērojamus ceļu uzlabojumus, it sevišķi reģionāliem ceļiem. Mēs nobremzējām tikai sabrukuma tempu. Nebruka astoņi procenti gadā - bija tikai viens. Lielākā problēma inženierbūvēs - tiltos un ceļos - ja tu nesamaksā šodien, tad tu rīt samaksā divtik," skaidro "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. 

Lai mazinātu iespējamo finansējuma zudumu ceļu remontiem, valsts nākamajos trīs gados plāno piešķirt papildu 130 miljonus eiro. 

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka nelolo ilūzijas par lielu izrāvienu satiksmes nozarē un finansējuma piesaisti tuvākajos gados: 

"Nekādas ķīseļu upes piena krastos nozari negaida."

"Mums jārada efektivitāte, esošo līdzekļu racionālā izlietošana," uzsver ministrs.