Tajā rakstīts, ka savā paskaidrojumā cietuma priekšniekam vīrietis norādījis, ka pērn augustā viņš ticis atbrīvots no Daugavgrīvas cietuma un savā dzīvojamā rajonā iepazinies ar kādu vīrieti, kuru sauca Andrejs, kurš decembra pēdējā nedēļā lūdzis notiesāto vīrieti uz Jelgavas cietumu aizvest ledusskapi.
Savā paskaidrojumā vīrietis arī apgalvoja, ka viņš Andrejam vaicājis par to, vai ledusskapī nav paslēpti aizliegti priekšmeti, taču Andrejs šādas bažas esot noraidījis.
Taču tad, kad vīrietis 2. janvārī ieradies cietumā, lai nodotu ledusskapi, pie viņa pienāca cietuma darbinieki, kuri, pārbaudot ledusskapi, tā dzesēšanas šķidruma tvertnē atrada astoņus telefonus, piecas SIM kartes, kā arī vairākus lādētājus.
Vīrietis savā paskaidrojuma uzsvēra, ka "ja zinātu [par aizliegtajiem priekšmetiem], tad ledusskapi nebūtu vedis uz cietumu".
Tiesas spriedumā skaidrots, ka tiesnese vīrieša paskaidrojumiem netic, jo viņam kā personai, kura tikko atbrīvojusies no ieslodzījuma vietas, bija jābūt informētai par iespējamu atbildību par nelikumīgu priekšmetu mēģinājumu nodot ieslodzījuma vietā esošai personai.
Turklāt, tiesneses ieskatā, vīrieša paskaidrojumi par kādu nezināmu personu, kas viņam uzticējusi un lūgusi nodot pasūtījumu, esot neticami.