Raidījums: Dārgām ekām krīt vērtība, nodoklis jāmaksā mazāks. Vai jauna shēma? (1)

Raidījums pēta, vai šī parādība ir objektīva vai tomēr shēma, kas izstrādātu nodokļu apiešanai.

Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā būtiska ir konkrētas ēkas vērtība, kas atkarīga no nama tehniskā stāvokļa. Ja nama īpašnieks nepiekrīt Valsts zemes dienesta (VZD) secinājumiem, viņš var aicināt savu ekspertu, kura vērtējumu ņem vērā. Ja abi vērtējumi atšķiras, tad svarīgāks tomēr ir mājas saimnieka algotā eksperta vārds.

"Aizliegtais paņēmiens", izmantojot Valsts zemes dienesta datus, apkopo piemērus, kur ēku kadastrālās vērtības pēc tā saucamā neatkarīgā vērtējuma ievērojami kritušās. Daži piemēri:

• nams Pļavniekos, Lubānas ielā 117A, ir biroju un tirdzniecības centrs. VZD vērtējums – kadastrālā vērtība 1,75 miljonu eiro apmērā, neatkarīga eksperta skatījumā – 1,38 miljoni eiro. Ēkas nolietojums 35%.
• Vecrīga, ēka Smilšu ielā 8 pēc VZD apsekojuma – 1,14 miljoni eiro, bet eksperta skatījumā – 0,67 miljoni eiro. Neatkarīgā eksperta skatījumā ēkas nolietojums 57%.
• Nams Elizabetes iela 51. VZD darbinieku vērtējumā kadastrālā vērtība sanāk 1,9 miljoni eiro. Nākamajā dienā savu vārdu teica neatkarīgais būvinženieris, kuram sanāk ēkas nolietojums 85% un kadastrālā vērtība nulle.

Saskaņā ar "Aizliegtā paņēmiena" aprēķiniem kopējais nekustamā īpašumu nodokļa ietaupījums īpašniekiem desmit aplūkotajos namos ir apmēram 100 tūkstoši eiro.

Piecas no "Aizliegtā paņēmiena" aplūkotajām ēkām kā neatkarīgais būvinženieris ir vērtējis Viktors Liepiņš, bet otras piecas – Aleksandrs Petrovičs.

Liepiņa darbība raisījusi Valsts zemes dienesta pastiprinātu interesi Rīgas pašvaldībā un Būvinženieru savienībā, kas izsniedz speciālistiem sertifikātus.

"Nevar būt tā, ka pusgada vai pāris mēnešu laikā, vai gada laikā pēkšņi samazinās vērtība par 50% ēkai. Atskaitot tikai tādus gadījumus, ja notiek kaut kāda avārija, sprādziens, vai nu nezinu, kāds iebrauc jūsu mājā. Bet normālā procesā gada laikā mājai vērtība, ēkai vērtība nevar samazināties par 30-50%," norāda Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

Ekspertu viedoklis par namu Elizabetes ielā 51 būtiski atšķiras. Kamēr Liepiņš apgalvo, ka "citādāk vērtēt nav varējis" un "tur ir atsevišķas vietas, ka bīstami tur dzīvot", VZD Vecākais metodikas eksperts Jānis Jeļisejevs situāciju redz citādāk.

"No fasādes skatoties, tām sienām, manuprāt, nevar ielikt trešā nolietojuma intervālu. Jo tas nozīmē, ka ēka ir faktiski grausts. Tur jābūt ir masveidīgam plaisu tīklojumam, nosēšanās plaisām vai vertikālām novirzēm, kas vizuāli vērtējot pārsniedz 50% no sienas biezuma. Nu nekā tāda šeit nav," sacīja Jeļisejevs.

Turklāt pastāv pamatotas aizdomas, ka Liepiņš pats klātienē ēku nemaz nav apsekojis. Liepiņš raidījumam atsūtījis fotogrāfijas no pagrabstāva, apgalvojot, ka viņš tās uzņēmis ar savu Samsung telefonu. Taču ielūkojoties bilžu datos, redzams – tās ir uzņemtas ar iPhone telefonu dienā un laikā, kad ēkā tobrīd atradās Valsts zemes dienesta darbinieki un Liepiņa tur nebija. No īpašnieku puses tur bija viņa advokāts Viktors Kasjanovs, kurš varētu būt uzņēmis bildes, kas savukārt nodotas izvērtēšanai Liepiņam.

"Aizliegtais paņēmiens" secina, ka, iespējams, vērtējamā ēkā Viktors Liepiņš nemaz nav bijis, jo, kad gan viņš pagūtu tur būt, ja nākamajā dienā pēc VZD apmeklējuma jau bija gatavs viņa vērtējums.

Pēdējais pagrieziens šī konkrētā nama stāstā - pēc Liepiņam pievērstās uzmanības un Valsts zemes dienesta vēstules Būvinženieru savienībai, viņš savu parakstu no ēkas vērtējuma atsaucis.

Vēstulē Būvinženieru savienībai Liepiņš arī norādījis, ka apņemas vairs nepiedalīties agrākajos gados celto ēku nolietojuma noteikšanā.

Kā nolietojuma vērtēšanas eksperti Liepiņš un citi eksperti netiek uzraudzīti, lai gan šo cilvēku viedoklis par māju ir svarīgāks par Valsts zemes dienesta speciālistu vērtējumu un tieši no viņiem ir atkarīgs, cik lieli nodokļi par īpašumiem tiks pašvaldībai.