"Mēs varam nonākt nepatīkamā situācijā!" Ekonomikas ministrs par padomju laika sērijveida dzīvokļiem (43)

Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl ātrāk – jau pēc gada – ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

Ministrija apzinoties, ka potenciāli lielākie riski šobrīd ar nesošajām konstrukcijām varētu būt 464. sērijas namiem, tāpēc tuvāko piecu mēnešu laikā izlases veidā 464. sērijas desmit ēkām tiks veikta tehniskā stāvokļa padziļinātā izpēte. Iepirkuma konkursa uzvarētājam, ko noskaidros līdz jūnijam, būs uzdevums veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.

"Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad – 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās," raidījumam atklāj ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Dzīvokļos masveidā patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās – izveidotas jaunas durvju ailes, arkas un uzbūvētas starpsienas, kas ar smagumu spiež uz apakšējiem stāviem.

Mēs varam nonākt nepatīkamā situācijā, jo pašdarbība nav pieļaujama," "LNT Ziņu Top 10" sacīja Nemiro.

Ja padomju laika tipveida māju padziļinātās būvinženiertehniskās ekspertīzes uzrādītu būtiskas problēmas, tas var nest ļoti nepatīkamas sekas dzīvokļu īpašniekiem, jo iesaistītos attiecīgo pašvaldību būvvaldes.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns raidījumam skaidro: "Ja atzinumā teikts, ka atsevišķā daļā vai visā mājā tiešām starpstāvu pārsegumi ir neapmierinošā stāvoklī, tie nevar turēt nestspēju, tad mēs, protams, izlemjam liegt ekspluatāciju. Aizliegums var būt pilnīgs vai daļējs – kāds konkrēts stāvs, vai arī nedrīkst ekspluatēt atsevišķas telpas".

Tas nozīmētu, ka šādos namos nedrīkstētu ne turpināt dzīvot, ne arī dzīvokļus pārdot. Lielākie zaudētāji tad būtu tie, kuri padomju laika sērijveida dzīvokļu iegādei ņēmuši hipotekāro kredītu.

SEB bankas "Retail" kreditēšanas centra vadītājs Māris Saulājs "LNT Ziņu Top 10" atklāj: "Katrs aizņēmējs ir atbildīgs par saistībām līdz to pilnīgai atmaksai. Ja šāda situācija notiek, tad iedzīvotājs nonāk neapskaužamā situācijā, jo viņam jāturpina maksāt kredīts par dzīvokli, kura tad faktiski vairs nav, un viņiem jāturpina segt izmaksas par jauno mājvietu. Iedzīvotājs nonāk ķīlnieka situācijā".

"LNT Ziņu Top 10" vēsta, ka SEB banka, "Swedbank" un "Citadele" sākušas piesardzīgi kreditēt dzīvokļu iegādi PSRS sērijveida namos. Vairs netiekot izsniegti kredīti uz maksimālo termiņu – 30 gadiem.

"Ja šī ēka ir būvēta līdz 1975. gadam, atmaksas termiņš ir līdz 15 gadiem. Ja ir no 1975. līdz 2000. gadam, tad ir 20 gadu atmaksas termiņš," stāstījusi bankas "Citadele" pārstāve Ieva Prauliņa. 

Savukārt "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops norādījis: "Ja māja nebūs ļoti labā tehniskā stāvoklī, visticamāk, tas nebūs ļoti garš atmaksas termiņš šim aizņēmumam. Tāpat tas varētu prasīt nedaudz lielāku līdzmaksājumu no kredīta ņēmēja. Tas nozīmē to, ka tur, kur ir piesardzība, šie nosacījumi ir nedaudz neizdevīgāki".

Taču vismaz pagaidām vairumā gadījumu tas beidzas ne ar ko, jo iedzīvotāju sapulcēs nav iespējams savākt atbalsta kvorumu. Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity" valdes loceklis Ardis Pāvilsons uzskata, ka ar likuma spēku būtu jānosaka pienākums dzīvokļu īpašniekiem veikt ēku renovāciju un kapitālos remontus.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu indikatīvais kalpošanas ilgums ir vidēji 60 gadi (103., 104., 467., 602. sērija, čehu projekts). Hruščova laika vecākajām mājām beigu termiņš pēc nepilniem sešiem gadiem.

"Šīs mājas var droši izmantot vēl gadus 40 vai 50. Nav jāsēj panika! Satraukties ir jāsāk tad, kad sertificēts būvinženieris tehniskā stāvokļa novērtēšanā uzrādīs virkni problēmu, un tad tās vietas, kur ir kādi defekti, ir jāizlabo," norādījusi RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta docente Laimdota Šnīdere.

Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, serificētais būvinženieris Juris Biršs norādījis: "Materiāliem seko noguruma punkts, un tad – pēkšņi, pēkšņi dienas laikā var pārplīst, piemēram, kādi metāla savienojumi. Tas var izraisīt jau kādas dziļākas deformācijas.

Šī normatīvā kalpošanas laika beigas ir signāls, lai mēs pastiprināti domātu, ko darīt, ne tikai dzīvot un turpināt veikt atkārtotas pārbaudes. Šīs mājas savu laiku ir nodzīvojušas".

Biršs raidījumam paudis uzskatu, ka "visprātīgākais būtu jaukt nost, jo atjaunot vai renovēt ēku, kurai nav nekādas mākslinieciskās, vēsturiskās vērtības, ir ekonomiski nepamatoti. Daudz elementārāk būtu novākt nost un uzbūvēt jaunu. Ja neko nedarīs, tad sāks brukt".

Visticamāk, tad tās būtu vēl apjomīgākas mājas, jo būtu jārada noteikts skaits papildu dzīvokļu, kurus pārdodot, varētu finansēt šādu celtniecību, vēsta "LNT Ziņu Top 10".