Kā raksta izdevums "The Conversation", kaitīgums veselībai rodas starojuma spējā jonizēties (nošķirt pozitīvi un negatīvi lādētus jonus) ķermeņa audos.
Radiāciju mēra dozās, tomēr tas, kā tā tiek mērīta, laika gaitā ir mainījies, jo zinātnieki joprojām pēta šo relatīvi jauno parādību.
Riski un radiācijas mērīšana
Radiācijas doza gaisā tiek mērīta rentgenos (R), kas nodēvēti rentgenstaru atklājēja Vilhema Rentgena vārdā. Ņemot vērā, ka jonizāciju nevar izmērīt audos, nepieciešams konvertēt dozu gaisā uz audu absorbēto, kas parasti tika mērīta rados (1 R = ~0,8 rad.). Kad tika radīta metriskā sistēma, par absorbētās dozas pamatvienību kļuva greji (Gy).
Tomēr absorbētās dozas mērīšana audos ir visai relatīva un atkarīga no radiācijas veida, stipruma un citiem faktoriem.
Kur cilvēks sastopas ar radiāciju?
Parasti katrs cilvēks gada laikā tiek pakļauts diviem milizīvertiem (mSv), ko izstaro dabā sastopamās lietas.
Cilvēks var saņemt 10 līdz 20 milizīvertus, apmeklējot rentgenologu. Salīdzinoši ugunsdzēsēji un strādnieki, kas nodarbojās ar seku likvidēšanu pēc Černobiļas AES katastrofas, tika pakļauti vairāku greju (1 Gy = l J/kg = 100 rad) lielai radiācijai, kas cilvēkus 60 dienu laikā noveda līdz pat nāvei. Parasti, ja stundas laikā cilvēks tiek pakļauts 4 līdz 5 greju spēcīgai radiācijai, iznākums ir letāls.