/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
TV personība Anna Rozīte, kā jau daudzas citas pašmāju slavenības, šajā pavasarī devušās ceļojumā un dalījusies ar kadriem no saviem piedzīvojumiem fanu priekam. Izskatās, ka ne viss noticis pēc plāna, taču tāpat gūti iespaidi, kurus atcerēties visu mūžu.
Anna Rozīte priecē sekotājus ar saulainiem kadriem no Itālijas (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Jāsaka, ka kopumā mūsu ģimenes ceļojums uz Itāliju izdevies ļoti foršs, tomēr tajā bija arī vairāki neparedzami notikumi, par kuriem gribējās vērst acis debesīs un saukt: “Nu, kāpēc tā?!” Pirmajām spilgtajām emocijām rimstoties, kad prāts kļuva vēsāks, sāku atcerēties, ka šis jautājums tomēr nav īsti vērtīgs un principā nav arī atbildams. Jo notikumi ir tādi, kādi tie ir, lai ko mēs par tiem domātu. Un ir taču skaidrs, ka pilnīgi visu, kas notiek manā dzīvē, es nevaru saprast un izskaidrot.
Vienīgais veiksmīgais/prasmīgais/izdevīgais veids ir tādos brīžos pieņemt, ka ir tas, kas ir, un uzdot jautājumu: “Ko es šajā situācijā varu darīt?”.
Aizvien biežāk dzirdu, ja mēs pieņemam dzīvi tādu, kāda tā ir, tikai tad var notikt jēgpilna attīstība. Un dzīve taču ir par nepārtrauktu attīstību, vai ne?! Un izaugsme var būt tikai, ja izdzīvojam atvērti un klātesoši notikumus, kurus liktenis “liek priekšā”,” tā Rozīte.
Viņa atvaļinājuma laikā sapratusi arī to, ka vajag mīlēt sevi: “To mēs dzirdam tik daudz un bieži - lekcijās, grāmatās, filmās, protams, arī instagramā! Bet, ko tas īsti nozīmē? Vai pietiek no rītiem šos vārdus sev teikt, skatoties spogulī? Tas droši vien ir labāk nekā nekas, bet vai ar to ir gana? (Ne)mīlēt sevi var daudz un dažādos veidos. Katru ikdienas izvēli var izdarīt par labu sev vai arī ne. Kā, lai zina, kas ir kas?!
Droši vien visvieglāk ir uzdot sev jautājumu: Vai tas, ko plānoju darīt/izvēlēties nāks man par labu vai tomēr ne?!
Man šī tehnika strādā kā burvestība! Labi, labi, protams, ne vienmēr, bet, nu, 60% gadījumu varu uz to paļauties! Un pārējie 40 (parasti notiek tieši tad, kad neesmu parūpējusies par sevi, bet dažreiz arī apzināti), lai nu paliek, kādi ir. Lai ir, kur tiekties un ir interesantāk.”