Rinkēvičs: Jauna prezidenta ievēlēšana Ukrainas ārpolitikā kardinālas izmaiņas nenesīs

Viņš uzskata, ka līdz ar jaunā prezidenta ievēlēšanu nav gaidāmas būtiskas izmaiņas lielajos stratēģiskajos virzienos, ko Ukraina deklarējusi pēdējo piecu gadu laikā, tostarp ciešākā sadarbībā ar Eiropas Savienību (ES), valsts teritoriālas nedalāmības un neatkarības stiprināšanā, kā arī reformu procesā.

Vienlaikus ministrs skaidroja, ka to, kādas būs izmaiņas Ukrainas politikā, ninansēti nevar atbildēt neviens, turklāt svarīgi būšot, kādus cilvēkus jaunais prezidents aicinās iecelt par ārlietu un aizsardzības ministriem. Vienlaikus, Rinkēviča ieskatā, arī Ukrainas ārpolitikā nav gaidāmas kādas kardinālas izmaiņas.

Rinkēvičs gan atgādināja, ka, kaut arī prezidentam Ukrainā ir daudz pilnvaru drošības un ārpolitikas jomā, tā ir parlamentāri prezidentāla valsts, kā rezultātā daudz ko nosaka arī valdība un parlaments. Oktobrī Ukrainā gaidāmas arī parlamenta vēlēšanas, tāpēc patlaban jautājums par Ukrainas nākotni ir priekšlaicīgs, uzskata politiķis.

Viņš sacīja, ka Latvija neapšaubāmi ir gatava sadarboties ar Ukrainu un tās jaunā prezidenta administrāciju, kā arī atbalstīt valsti reformu ieviešanā, teritoriālās nedalāmības stiprināšanā un cīņā par to, kā arī virzībā uz ciešāku integrāciju eiroatlantiskajās organizācijās.

Rinkēvičs būtiskas pārmaiņas Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecībās neprognozē.

Ministrs sacīja, ka pārliecinošais uzticības balsojums jaunajam prezidentam sevī ietver arī milzīgu riska faktoru, jo cilvēki vienmēr sagaida, ka viss un visās jomās tiks uzlabots dažu nedēļu laikā. Politiķis norādīja, ka Ukrainā prezidentam ir daudz konstitucionālo ierobežojumu, turklāt nav viegli īstenot reformas, vienlaikus cīnoties par valsts neatkarību.

Tāpat, Rinkēviča ieskatā, nozīmīgs faktors bija ne pārāk populārās ekonomikas reformas, ko gan faktiski īsteno valdība un parlaments, kā arī sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētā rīcība saistībā ar Krimas aneksiju.

Politiķis sacīja, ka arī iepriekšējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko savu piecu gadu termiņu veltīja daudzu ļoti svarīgu jautājumu risināšanā, tomēr no viņa sagaidīja vairāk, nekā viens valsts vadītājs spēj īstenot.

Rinkēvičs sacīja, ka uz jauno Ukrainas prezidentu tiek liktas lielas cerības un gaidas, tomēr, vai tās tiks piepildītas, rādīs gan laiks, gan parlamenta jaunais sastāvs, gan arī spēja pieteiktās reformas aktīvāk īstenot.

Uz jautājumu, vai līdz ar jaunā prezidenta nākšanu pie varas varētu mainīties Ukrainas attiecības ar Krieviju, Rinkēvičs norādīja, ka tas lielā mērā būšot atkarīgs no tā, kādas iniciatīvas izvirzīs jaunais prezidents, kā arī cik ieinteresēta attiecību normalizēšanā būs pati Krievija.

Vienlaikus ministrs ir diezgan skeptisks par šādu scenāriju, ņemot vērā, ka attiecības joprojām ietekmē pretlikumīgā Krimas aneksija un konflikta situācija Ukrainas austrumos. Rinkēvičs sacīja, ka "lai dejotu, nepieciešami divi", kā rezultātā abu valstu attiecības nav atkarīgas tikai no Ukrainas, bet no Krievijas pēdējo piecu gadu laikā nav vērojama vēlme situāciju mainīt.

Rinkēvičs arī piebilda, ka pārāk maz tiek novērtēts fakts, ka Ukrainā varas maiņa tagad notiek atbilstoši demokrātijas likuma varas labākajiem standartiem, kā arī Porošenko atzinis savu sakāvi un gatavs nodrošināt varas nodošanu. Šo aspektu, kā norāda politiķis, Ukrainas gadījumā nedrīkst novērtēt par zemu, atceroties, kas noticis iepriekšējos gados.

Kā ziņots, Ukrainā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pārliecinoši uzvarējis komiķis Zelenskis, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie rezultāti pēc gandrīz visu protokolu apstrādes. Par Zelenski nobalsojuši gandrīz trīsreiz vairāk Ukrainas pilsoņu nekā par pašreizējo prezidentu Petro Porošenko.

Galīgie oficiālie rezultāti gaidāmi ap 30.aprīli.

Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pirms trim nedēļām, kurā bija 39 kandidāti, Zelenskis saņēma 30% balsu, bet Porošenko - 16% balsu.

Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi.