/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/04/08/11933166t1h7283.jpg)
Latvijas Zaļā partija (LZP) sestdien kongresā pieņēma rezolūciju, kurā izteikts mudinājums pieprasīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju piedāvātās administratīvi teritoriālās reformas dēļ.
Zaļā partija rosina uz Pūces demisiju reģionālās reformas dēļ (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rezolūcijā teikts, ka, izvērtējot vides un reģionālās attīstības ministra sagatavotās un publiskotās reģionālās reformas konceptuālās detaļas, LZP kongress aicina LZP un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedrus, visus Saeimas deputātus un jebkuru Latvijas iedzīvotāju, kuram rūp Latvijas valsts un tautas intereses, pieprasīt Pūces demisiju saistībā ar "valsts pārvaldi diskreditējošas reformas sagatavošanu un publiskošanu".
Par šo rezolūcijas punktu kongresā bija diskusijas. Daļa biedru uzskatīja, ka demisijas pieprasījums nav nepieciešams, jo jāsadarbojas, lai rastu risinājumu. Tomēr šādu biedru bija mazākums - mazāk par simts partijas biedriem.
Stingrāku rezolūcijas variantu, kurā iekļauts demisijas pieprasījums, atbalstīja aptuveni divas reizes lielāks partijas pārstāvju skaits.
Rezolūcijā LZP aicina atbalstīt pašvaldību jautājumu risināšanu tikai ar mērķi iespējami labākā veidā nodrošināt Latvijas pašvaldību funkciju izpildi, stingri ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktos principus un valsts pienākumus pret iedzīvotājiem un viņu vēlētām vietējām varām.
LZP arī rosina paredzēt, ka jebkurš lēmums par pašvaldību apvienošanu, sadalīšanu vai robežu grozīšanu ir spēkā tikai pēc tā apstiprināšanas katras iesaistītās pašvaldības iedzīvotāju referendumā (aptaujā).
Partijas pārstāvji uzskata, ka iespējami plašāka un tiešāka iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanas par savas dzīves vides iekārtojumu ir gan līdzeklis, gan arī mērķis demokrātiskas sabiedrības attīstībā, kurš daudz labāk sasniedzams mazākā pašvaldībā.
Rezolūcijā pausts, ka prasība par pašvaldību ekonomisko patstāvību kā pamatkritēriju to teritorijas noteikšanai ir tiešā pretrunā gan ar Eiropas vietējo pašvaldību hartā, gan arī likumā "Par pašvaldībām" noteikto vietējās varas jēgu, būtību un uzdevumiem.
Pašvaldības nevar būt atbildīgas par valsts tiešās pārvaldes iestādēm uzdoto funkciju - ekonomiskā un reģionālā attīstība - izpildi, ja šīs funkcijas nav pienācīgi deleģētas un to izpildei nav piešķirts finansējums, norāda LZP.
LZP ir viena no ZZS veidojošām partijām.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.