/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/04/11/11941398t1hf4df.jpg)
Māksliniece Elita Patmalniece sarunā ar žurnālu “Ieva” pastāstīja, ka viņa dzīvē daudz ko uzdrīkstas un nemēģina pārāk kautrēties, bet gan darīt tā, kā pati vēlas.
Elita Patmalniece: Ja ir pilnīgā pakaļā, tad tā arī ir, un es to varu pateikt (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mana uzdrīkstēšanās ir uzvilkt košu kleitu. Arī pateikt, ko domāju. Savulaik skolas jautājumu kladē klasesbiedri par mani bija ierakstījuši: "Simpātiska, jautra un pļāpīga." Jā, es varbūt par daudz runāju, citreiz paķeru ar tādu melnāku humoru, un gadās, ka kāds apvainojas. Bet, ja ir pilnīgā pakaļā, tad tā arī ir, un es to varu pateikt. Lietas ir jāsauc īstajā vārdā," stāstīja māksliniece.
Tāpat Patmalniece atzina, ka viņas vislielākā dāvana ir mākslinieciskums.
"Tas, ka varu kādu iedvesmot ar mākslu un prieku, šķiet dāvana. Ja man būtu ģimene, bērni, varbūt es to visu nevarētu.
Māksla ir mans radīšanas veids. Cits atkal rada bērnus, un tā ir viņa radīšana.
Katram savs. Bet pat brīžos, kad man liekas, ka viss ir slikti, atkal pienāk rīts, tu piecelies, saule iespīd logā, un tu tā gaidi to mirkli, kad varēsi iedzert kafiju, izņemt no pastkastītes avīzi vai žurnālu un iet savās ikdienas gaitās. Laimīga par to, ka vispār vari pakustēties, paiet. Jo kādas tik nelaimes cilvēkiem nav… Man patīk arī ikdiena – jo tu satiecies ar cilvēkiem, parunājies ar viņiem, izvēlies kādu jaunu audumu, nopērc jaunas krāsas gleznošanai," pārdomās dalījās māksliniece.