Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Linda Leen dalās pārdomās par notikušo ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē (6)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lindas Leen un Riharda Lībieša koncerts neona pusgaismā "Sapnis par vasaras nakti"
Foto: Lindas Leen un Riharda Lībieša koncerts neona pusgaismā "Sapnis par vasaras nakti" Foto: Jānis Škapars/TVNET

Dziedātāja Linda Leen pēc notikušās ugunsnelaimes Parīzes Dievmātes katedrālē publicējusi vairākus pašuzņemtus foto no Parīzes 2012. gada aprīlī, kā arī dalījusies savās pārdomās par "pārejošu skaistumu".

Linda atminas, ka ar terminu "temporary beauty" jeb pārejošs skaistums sastapusies pirms pāris nedēļām Jaunzēlandē, kur novērojusi, kā ar katru dienu mainās smilšu reljefs. Šo terminu viņa attiecinājusi arī uz uguns pārņemto Parīzes Dievmātes katedrāli. "Viss ir pārejoši. Priekpilnais, skumjais, skaistais, sāpīgais, tas, kas domās un atmiņās, un tas, kas matērijā, visbeidzot - viss dzīvais. Tieši tāpēc tik vērtīgs mums ir viss pārejošais. Jo nenotverams, nepiesavināms, neiekapsulējams."

Viņa turpina: "Es apsēdos un ieņēmu šo satriecoši skaisto ainavu. Vienkārši apstājos un apzināti biju klāt. Jo pēc stundas tā jau būs cita “bilde”. Un tieši tas ir skaisti! Dižo skaistumu nevar pieradināt vai piesiet, tas kā enerģijas nezūdamības likumā pārveidojas un pārdzimst. Ļaut tam notikt ir pieņemt lietu dabisko plūdumu, nepieķerties neizbēgami aizejošajam un celties atkal radīt no jauna!"

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

TEMPORARY BEAUTY Pāris nedēļas atpakaļ, brienot Farewell Spit lielo kāpu Jaunzēlandē, apjautu cik neizbēgami šī 30 km garā, smalkā smilšu strēle okeānā un tās reljefa vaibsti katru dienu mainās. Plūst. Burtiski. Un atceros, ka iekšēji devu šai pieredzei virsrakstu- “Temporary beauty”. Viss ir pārejoši. Priekpilnais, skumjais, skaistais, sāpīgais, tas, kas domās un atmiņās un tas, kas matērijā, visbeidzot- viss dzīvais. Tieši tāpēc tik vērtīgs mums ir viss pārejošais. Jo nenotverams, nepiesavināms, neiekapsulējams. Es apsēdos un ieņēmu šo satriecoši skaisto ainavu. Vienkārši apstājos un apzināti biju klāt. Jo pēc stundas tā jau būs cita “bilde”. Un tieši tas ir skaisti! Dižo skaistumu nevar pieradināt vai piesiet, tas kā enerģijas nezūdamības likumā pārveidojas un pārdzimst. Ļaut tam notikt ir pieņemt lietu dabisko plūdumu, nepieķerties neizbēgami aizejošajam un celties atkal radīt no jauna!:) Fotogrāfijā 2012.gada 3.aprīlis Parīzē #photobylindaleen #notredame ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ The great beauty cannot be tamed or tethered, within the law of conservation of energy it transforms and rebirths. To let it be, to let it happen is to accept the natural flow of life, detach from something that is unavoidably fleeting and fading, and rise up to create and give life again!:)

A post shared by LINDA LEEN (@linda_leen_) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

TEMPORARY BEAUTY Pāris nedēļas atpakaļ, brienot Farewell Spit lielo kāpu Jaunzēlandē, apjautu cik neizbēgami šī 30 km garā, smalkā smilšu strēle okeānā un tās reljefa vaibsti katru dienu mainās. Plūst. Burtiski. Un atceros, ka iekšēji devu šai pieredzei virsrakstu- “Temporary beauty”. Viss ir pārejoši. Priekpilnais, skumjais, skaistais, sāpīgais, tas, kas domās un atmiņās un tas, kas matērijā, visbeidzot- viss dzīvais. Tieši tāpēc tik vērtīgs mums ir viss pārejošais. Jo nenotverams, nepiesavināms, neiekapsulējams. Es apsēdos un ieņēmu šo satriecoši skaisto ainavu. Vienkārši apstājos un apzināti biju klāt. Jo pēc stundas tā jau būs cita “bilde”. Un tieši tas ir skaisti! Dižo skaistumu nevar pieradināt vai piesiet, tas kā enerģijas nezūdamības likumā pārveidojas un pārdzimst. Ļaut tam notikt ir pieņemt lietu dabisko plūdumu, nepieķerties neizbēgami aizejošajam un celties atkal radīt no jauna!:) Fotogrāfijā 2012.gada 3.aprīlis Parīzē #photobylindaleen

A post shared by LINDA LEEN (@linda_leen_) on

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

TEMPORARY BEAUTY Pāris nedēļas atpakaļ, brienot Farewell Spit lielo kāpu Jaunzēlandē, apjautu cik neizbēgami šī 30 km garā, smalkā smilšu strēle okeānā un tās reljefa vaibsti katru dienu mainās. Plūst. Burtiski. Un atceros, ka iekšēji devu šai pieredzei virsrakstu- “Temporary beauty”. Viss ir pārejoši. Priekpilnais, skumjais, skaistais, sāpīgais, tas, kas domās un atmiņās un tas, kas matērijā, visbeidzot- viss dzīvais. Tieši tāpēc tik vērtīgs mums ir viss pārejošais. Jo nenotverams, nepiesavināms, neiekapsulējams. Es apsēdos un ieņēmu šo satriecoši skaisto ainavu. Vienkārši apstājos un apzināti biju klāt. Jo pēc stundas tā jau būs cita “bilde”. Un tieši tas ir skaisti! Dižo skaistumu nevar pieradināt vai piesiet, tas kā enerģijas nezūdamības likumā pārveidojas un pārdzimst. Ļaut tam notikt ir pieņemt lietu dabisko plūdumu, nepieķerties neizbēgami aizejošajam un celties atkal radīt no jauna!:) Fotogrāfijā 2012.gada 3.aprīlis Parīzē #photobylindaleen

A post shared by LINDA LEEN (@linda_leen_) on

Jau vēstīts, ka pirmdienas, 15. aprīļa, pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Kā norādīja ugunsdzēsības dienests, ugunsgrēka izcelšanās varētu būt saistīta ar veikto renovāciju. Parīzes prokuratūra sākusi izmeklēšanu par ugunsgrēka izcelšanos.

Policija pavēstīja, ka neviens cilvēks ugunsgrēkā nav gājis bojā.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu