/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2019/03/28/11902029t1h1880.jpg)
Valsts kontrole (VK) atkārtoti ceļ trauksmi par trūkumiem, izvērtējot to amatpersonu atbildību, kuru dēļ valstij radīti zaudējumi. Pārkāpumus izdarījušie darbinieki tiek cauri sveikā ar rājienu vai aizrādījumu, vēsta raidījums "LNT Ziņas"
VK: Amatpersonas rada valstij zaudējumus, bet viņiem tikai pakrata ar pirkstu (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kontrole uzskata, ka situāciju par labu vērstu izmaiņas likumā, taču tās jau gadiem nekur nevirzās un par to arī neviens nerunā. Lai vairotu izredzes, ka valsts tomēr atgūst zaudējumus, Valsts kontrole jau 2015. gadā Saeimā iesniedza likuma labojumus, kas paredz dot tiesības VK pašai piedzīt zaudējumus. Taču deputāti likumprojektu atstājuši bez ievērības.
Temats par amatpersonu atbildības vērtēšanu šonedēļ tika aktualizēts Saeimas Publisko izdevumu komisijā, kuras deputāti uzklausīja Valsts kontroles pārstāvjus.
Viņu apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā tikai pusē no atklātajiem valsts naudas vai mantas izšķērdēšanas gadījumiem pilnībā izvērtēta amatpersonu atbildība. Par pārējiem pārkāpumiem atbildība izvērtēta vien daļēji vai vispār nav vērtēta pēc būtības.
Turklāt, pat ja iestādes piekrīt VK atklātajiem pārkāpumiem, kuru dēļ valstij vai pašvaldībai radīti zaudējumi, to piedzīšana parasti nenotiek, atklāj Valsts kontroles Pārkāpumu izvērtēšanas daļas vadītājs Aivars Ērglis.
Saskaņā ar VK datiem, no pērn ierosinātajām desmit disciplinārlietām, viena amatpersona sodīta ar algas samazinājumu par 10% procentiem uz diviem mēnešiem, diviem darbiniekiem izteikts rājiens, bet pārējie tikuši cauri sveikā ar aizrādījumu.
Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas pieredze liecina, ka gadījumi, kad zaudējumi tiešām piedzīti, ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Viņa to skaidro ar iestāžu vadītāju nevēlēšanos vērsties pret padotajiem.
Lai gan Valsts kontrole sagaida arī aktīvāku Valsts kancelejas rīcību, tās vadītājs norāda, ka viņš nevar ietekmēt, kā iestādes soda savus darbiniekus.
Publisko izdevumu komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens sola pievērst uzmanību, kāpēc likuma izmaiņu pieņemšana iestrēgusi. Taču nekādi lēmumi pēc Valsts kontroles uzklausīšanas netika pieņemti.