/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/04/10/11938773t1h2dc9.jpg)
Piektdien, 12. aprīlī, plānotā administratīvi teritoriālā reforma ir vērsta pret lauku iedzīvotājiem un iztukšos novadu teritorijas, pauda apvienojamo Engures un Kandavas novadu vadītāji.
Reforma ir vērsta pret lauku iedzīvotājiem, uzskata novadu mēri (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Abu domju priekšsēdētāji šodien atrodas Novadu dienās Gulbenē, kur par plānoto pašvaldību reformu uzklausīts arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
"Jo vairāk es klausos, jo vairāk es nesaprotu. Rodas iespaids, ka ministrs arī nespēj sniegt atbildes uz visiem jautājumiem," administratīvi teritoriālās reformas kritērijus komentēja Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (LZP).
Viņa pēdējās dienās esot saņēmusi daudzus jautājumus no iedzīvotājiem par plānotajām izmaiņām. Tāpat ir iedzīvotāji, kuri pauduši, ka ērtāka būtu nokļūšana uz attīstības centru Talsos vai Kuldīgā, nevis Tukumā, taču daļa atbalsta arī pievienošanos Tukumam.
Priede atzina, ka sadarbība starp Tukuma, Kandavas, Jaunpils un Engures novadiem ir laba, taču jādomā par to, kā pakalpojumus sasniegs iedzīvotāji, jo ceļu tīkls nav sakārtots, lai arī pirms iepriekšējās reformas valsts solījusi to paveikt. Turklāt pašvaldība spējot pati nodrošināt visus pakalpojumus, un 9000 iedzīvotāju, pēc Priedes domām, ir pietiekams skaits, lai novads varētu pastāvēt pats par sevi.
"Lauki iztukšosies, viss tiek vērsts uz metropoļu attīstīšanu.
Tagad jaunieši atgriežas laukos, gan bijušie novada iedzīvotāji no ārzemēm un Rīgas, gan citi, kas negrib stāvēt stundu sastrēgumā Rīgā, grib dzīvot harmonijā, laukos, un mēs viņiem spējam to nodrošināt," pauda domes priekšsēdētāja, kura kopā ar domes deputātiem gatavojas tikties ar Pūci, lai izrunātu plānoto reformu.
Arī Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (VL-TB/LNNK) reformu sauc par lauku iedzīvotāju diskrimināciju. Plānojot izmaiņas, vajadzētu ņemt vērā katra novada specifiku, ekonomiskos rādītājus, taču tas izdarīts netika, uzskata Važa.
Viņaprāt, ministrija, izvēloties veidot jaunās pašvaldības bijušo rajonu robežās, cerējusi, ka pašvaldības varēs izmantot rajonu infrastruktūru, taču tā esot nolietojusies un mainījusies. Važam nav saprotami arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārmetumi pašvaldībām par vāji nodrošināto investoru piesaisti.
Jau ziņots, ka šodien Gulbenē notiek kārtējā Latvijas Novadu apvienības "Novadu diena", kas veltīta administratīvi teritoriālajai reformai.
Pasākumā Latvijas pašvaldību vadītāji kopā ar Pūci un VARAM ierēdņiem un ekspertiem diskutē par administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz 2021.gadā pašvaldību skaitu samazināt no 119 pašvaldībām līdz 35.