/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2019/04/11/11941467t1he21d.jpg)
Filipīnu Lusonas salā atklāti pierādījumi par līdz šim nezināmas cilvēku sugas eksistenci.
Arheologi Filipīnās atklājuši jaunu cilvēku sugu - "Homo luzonensis" (10)
Foto
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunatklātajai sugai dots nosaukums "Homo luzonensis" par godu salai, kurā atrasti šīs sugas pārstāvju zobi un kauli.
/nginx/o/2019/04/11/11941479t1h9a89.jpg)
"Homo luzonensis" fiziskās iezīmes apvieno ļoti senu cilvēku senču un ne tik senu cilvēku sugu īpatnības. Tas varētu nozīmēt, ka primitīvie cilvēku radinieki pameta Āfriku un aizkļuva līdz pat Āzijas dienvidaustrumiem, kas līdz šim tika uzskatīts par neiespējamu.
/nginx/o/2019/04/11/11941476t1hac72.jpg)
Jaunie atklājumi liecina, ka cilvēka evolūcija šajā reģionā varētu būt bijusi ļoti sarežģīta, to apdzīvojot trīs vai vairāk cilvēku sugām laikā, kad tur ieradās "Homo sapiens".
Viena no sugām bija nelielā auguma "Homo floresiensis", kas mita Indonēzijas Floresas salā.
Tiek uzskatīts, ka šī suga izmira pirms aptuveni 50 000 gadu.
/nginx/o/2019/04/11/11941477t1h620c.jpg)
"Pēc tam, kad 2004. gadā tika publicēti ievērojamie atklājumi par "Homo floresiensis", es sacīju, ka cilvēka evolūcijas eksperiments, kas tika veikts Floresas salā, iespējams, tika atkārtots daudzās citās salās reģionā," norādīja Londonas Dabas vēstures muzeja profesors Kriss Stringers.
"Šīs spekulācijas, kā izskatās, apstiprinātas Lusonas salā (...) gandrīz 3000 kilometru attālumā," viņš piebilda.
Lusonas salā atrastas 13 "Homo luzonensis" atliekas - zobi, roku un pēdu kauli un daļa no augšstilba. Tie piederējuši vismaz trīs pieaugušajiem un jauniešiem.
Atliekas atrastas izrakumos Kallao alā kopš 2007. gada.
/nginx/o/2019/04/11/11941483t1h57c7.jpg)
"Homo luzonensis", kas sīkāk aprakstīts žurnālā "Nature", dzīvojuši laika posmā pirms 67 000 gadu un 50 000 gadu.
"Homo luzonensis" pirksta un kājas pirksta kauli ir ieliekti, kas liecina, ka kāpelēšana šai sugai joprojām bija aktuāla. Līdzīga īpatnība piemita australopiteku virsģintij ("Australopithecina"), kas dzīvoja Āfrikā pirms diviem līdz četriem miljoniem gadu.
Ja australopitekiem līdzīgas sugas tiešām spēja sasniegt Dienvidaustrumāziju, tas nozīmētu izmaiņas mūsu uzskatos par to, kurš mūsu cilvēku dzimtas kokā pirmais pameta Āfriku.
Ilgstoši uzskatīts, ka aptuveni pirms 1,9 miljoniem gadu Āfriku pirmais pameta "Homo erectus".
Interesants ir arī fakts, ka Lusonas sala vienmēr bijusi sasniedzama tikai pa jūru.
Tiek uzskatīts, ka papildus "Homo luzonensis" Dienvidaustrumāziju apdzīvoja arī cita cilvēku suga - deņisovieši. Domājams, ka viņi pēc ierašanās reģiona sakrustojās ar agrīnajiem "Homo sapiens".