:format(webp)/nginx/o/2019/04/11/11940874t1hb720.jpg)
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien, 11. aprīlī, ārkārtas samitā piedāvāja Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai "Brexit" atlikšanu līdz, vēlākais, 31. oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās jau 12. aprīlī. Meja principā pieņēma šo piedāvājumu.
Meja un pārējo 27 ES valstu līderi ārkārtas samitā "ir vienojušies par elastīgu pagarinājumu līdz 31. oktobrim", tviterī paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
EU27/UK have agreed a flexible extension until 31 October. This means additional six months for the UK to find the best possible solution.
— Donald Tusk (@eucopresident) April 10, 2019
"Tas nozīmē papildus sešus mēnešus Lielbritānijai, lai atrastu vislabāko iespējamo risinājumu."
Meja bija lūgusi atlikt Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 30. jūnijam.
Vairums ES valstu līderu atbalstīja garāku termiņu - līdz gada beigām vai vēlāk, bet pret to iebilda Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš uzstāja, ka "Brexit" nedrīkst apdraudēt ES funkcionēšanu.
Makrons, kuru atbalstīja Beļģija, Austrija un dažas mazākas ES valstis, uzskatīja, ka "Brexit" vajadzētu atlikt tikai par dažām nedēļām.
Viņš arī pieprasīja stingras garantijas, ka Lielbritānija šajā laikā neiejauksies svarīgu ES lēmumu pieņemšanā.
Francijai bija jāsamierinās ar solījumu, ka "Brexit" atlikšana tiks izskatīta arī ES samitā 21. jūnijā.
ES diplomāti informēja, ka piedāvātais "Brexit" pagarinājums ir elastīgs un Lielbritānija var atstāt ES arī agrāk, tiklīdz būs ratificēta izstāšanās vienošanās.
Ja Lielbritānija paliks ES pēc 22. maija, britu vēlētājiem būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Mejai vajadzīgs laiks, lai panāktu "Brexit" vienošanās apstiprināšanu Lielbritānijas parlamentā, kur šī vienošanās jau ir trīsreiz noraidīta.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)