Putniņš: ABLV Bank kreditoru izvērtēšanas gaitā uz FKTK bija spiediens, bet draudus nav saņēmuši

Pēters Putniņš intervijā norādīja, ka paveikto darbu ar “ABLV Bank” kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izstrādi piecu baļļu sistēmā vērtētu ar četri. Viņš norāda, ka šādas kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izveide ir unikāla lieta, jo, cik zināms, šādā veidā Eiropas Savienībā neviena banka iepriekš nav likvidēta, jo banka ir labā finansiālā stāvoklī.

“Nācās salikt kopā piespiedu likvidācijas normas ar pašlikvidāciju un vienlaikus ar uzraudzību. To visu noteikti varēja izdarīt ātrāk, bet ir jārēķinās, ka tas gāja arī caur politikas dzirnām, sākot ar Ministru kabinetu un beidzot ar Saeimu, bet līdz rezultātam mums nonākt izdevās, un es domāju, ka ir ļoti labi – darbs paveikts un pieredze iegūta. Metodoloģija ir saskaņota, un tālāk var pāriet pie tās ieviešanas,” stāsta Putniņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs arī informēja, ka šobrīd notiek darbs pie uzdevumu formulēšanas, kā arī FKTK darba grupas papildināšanas un pārformēšanas, jo ir jāsākas praktiskajam darbam.

“Kā paši likvidatori ir teikuši, vasara paies metodoloģijas ieviešanā un vasaras beigās jau varēs sākt vērtēt izmaksājamās summas. Kreditori pa kārtām ir sadalīti, un mēs gaidām galīgo kreditoru sarakstu,” piebilda Putniņš.

Viņš arī atzina, ka pagaidām FKTK nav izlēmusi, cik darbinieku būs iekļauti kontroles grupā, taču tie būs apmēram 10 cilvēku.

“Pašlaik visi runā tikai par naudas atmazgāšanu, bet ļoti svarīgi ir sekot līdzi arī tam, kāda ir bilances attīstība, ko dara likvidatori, kāds ir aktīvu stāvoklis. Pirmajā fāzē noteikti par kādiem 80% nauda ir pieejama. Kad nauda būs vai nu izmaksāta, vai nodota Kontroles dienestam, lai vērtētu tās iesaldēšanu, tālāk ļoti svarīga būs aktīvu vērtēšana. Tas ir diezgan izaicinošs darbs. Tādēļ kontroles grupā būs gan finanšu noziegumu novēršanas speciālisti, gan uzraugi,” skaidroja Putniņš.

Jautāts, vai “ABLV Bank” metodoloģijas izstrādes gaitā FKTK izjuta arī spiedienu no politiķu, vai no bankas klientu puses, Putniņš atbildēja, ka spiedieni bija ļoti dažādi – psiholoģiski, morāli, puspolitiski.

“Šajā bankā izmaksu gaida gandrīz divi miljardi eiro. Kā jūs domājat, nav spiediena? Mums ir bijušas sūdzības un neviena vien. Kādreiz pamēģiniet ar lietišķu argumentāciju noturēt šādu aizsprostu, aiz kura ir divi miljardi un tūkstošiem klientu. Tādēļ es arī saku – šis nav tas patīkamākais krēsls. Protams, ka uz mums ir spiediens, ir pienākums arī izpildīt likuma prasības. Cits spiediena veids – mēs ejam par visu šo atskaitīties uz valdību, uz Saeimu, un tas viss daļēji jau ir pārvērsts par politisku procesu. Skaidrs, ka tas ir kaut kas, kam mēs neesam trenēti.

Spiedieni ir ļoti dažādi – psiholoģiski, morāli, puspolitiski utt.,” stāsta Putniņš, vienlaikus piebilstot, ka draudus FKTK gan nav saņēmuši.

Tāpat viņš atzina, ka tā ir ļoti nekomfortabla situācija, kad FKTK zina, ka tehniski kaut kas būtu jāizdara, bet komisija ir iespiesta politiskajā procesā un nevar atbildēt ne par termiņiem, ne par ko citu.

“Centāmies situāciju risināt un nenovest līdz galējībām. Pasargājām valsti no lieka trokšņa. Tagad domāju, varbūt arī pieļāvām kļūdu, jo viena lieta ir gudri runāt pie kafijas tases un mūs novērot, kad situācija pašiem ir mierīga, jo FKTK stāv pie tā aizsprosta. Varbūt šajā situācijā mēs varējām arī paiet malā un visu spiedienu par vēršanos pret valsti “atdot” politiķiem. Mēs politisko vidi varbūt kaut kādā mērā arī esam izlutinājuši, cenšoties šīs problēmas no viņu galda noņemt un vieni paši risināt,” sacīja Putniņš.