/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/04/10/11938773t1h2dc9.jpg)
Trešdien, 10. aprīlī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) telpās tiks prezentēta izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte, kurā pašvaldību skaits samazināts no 119 līdz 35.
VARAM prezentēs jauno pašvaldību teritoriālo karti (21)
Infografika
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Esošā informācija liecina, ka platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības.
Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Jūrmala, Daugavpils, Rīga un Liepāja.
Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.
VARAM izstrādātajā kartē iecerēts apvienot arī vairākas Pierīgas pašvaldības, piemēram, Ādažus apvienot ar Carnikavu, Ķekavu ar Baldoni un tamlīdzīgi.
Pasākumā piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde un Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Klātesošie tiks iepazīstināti ar LU un LMT kopīgi izstrādāto, starptautiski validēto pieeju Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, kā arī demonstrēs šīs pieejas izmantošanas iespējas Latvijas administratīvo teritoriju ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju iekšējās aktivitātes svārstību izvērtēšanai.
Tāpat par reformu eksperta viedokli sniegs ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, runājot par reģionu attīstības izaicinājumiem demogrāfisko un ekonomisko pārmaiņu ietekmē, īpaši akcentējot produktivitātes nozīmi.
VARAM atgādina, ka patlaban nevienlīdzība pašvaldību starpā ir milzīga, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju un tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta. Tāpat arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām.
"Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā. Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai. Lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās. Šie skaitļi ir apliecinājums diskriminācijai, bet pašvaldību reforma ir līdzeklis, kā šo netaisnību izbeigt," pauž VARAM.