/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2019/03/21/11882118t1h49bb.jpg)
Otrdien, 9. aprīlī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins izklāstījis ambiciozu programmu Krievijas ietekmes nostiprināšanai Arktikā.
Putina ambiciozais plāns: Krievijas ietekmes nostiprināšana Arktikā (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Citu pasākumu vidū paredzēts būvēt jaunas ostas un citus infrastruktūras objektus, kā arī paplašināt ledlaužu floti.
Arktikas forumā Sanktpēterburgā, klātesot Somijas, Dānijas, Islandes un Norvēģijas līderiem, Putins paziņoja, ka Krievija plāno dramatiski palielināt kravu pārvadājumus Arktikas jūrā.
Putins sacīja, ka Arktikas jūrā pārvadāto kravu apjoms pieaugs no 20 miljoniem tonnu pagājušajā gadā līdz 80 miljoniem tonnu 2025.gadā.
"Tas ir reālistisks, labi aprēķināts un konkrēts uzdevums," norādīja Putins.
Viņš paziņoja, ka Krievija, kura ir vienīgā valsts ar kodolledlaužu floti, plāno to paplašināt.
Krievijai pašreiz ir četri kodolledlauži, un Putins pavēstīja, ka pašreiz tiek būvēti vēl trīs šādi kuģi.
Plānots, ka līdz 2035.gadam Krievijai būs 13 lielie ledlauži, tostarp deviņi kodolledlauži, atklāja Putins.
Prezidents arī paziņoja, ka Krievija plāno paplašināt ostas abās Arktikas kuģošanas ceļa pusēs - gan Kolas pussalā, gan Kamčatkas pussalā - un uzaicinās ārvalstu uzņēmumus ieguldīt rekonstrukcijas projektos.
Plānots modernizēt un paplašināt arī citas ostas un infrastruktūras projektus šajā kuģošanas līnijā.
Krievija, ASV, Kanāda, Dānija un Norvēģija visas mēģinājušas izvērst savu jurisdikciju pār daļu Arktikas, kamēr polāro ledāju kušana paver jaunas iespējas resursu izpētei un jauniem kuģošanas ceļiem.
Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga uzrunā forumā uzsvēra, ka jārespektē starptautiskās tiesības, un norādīja, ka Arktikas padome ir laba vieta dialogam.
Viņa sacīja, ka par Arktiku tie runāts kā par ģeopolitikas karsto punktu, bet Norvēģija to tā neredz.
"Mēs pazīstam Arktiku kā miera un stabilitātes reģionu," sacīja Sūlberga.
Viņa norādīja, ka to nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu, piebilstot, ka tas ir rezultāts "politiskiem lēmumiem un praktiskai sadarbībai starp Arktikas valstīm".
"Cieņa pret starptautiskajām tiesībām un reģionālo sadarbību ir atslēgas miera un stabilitātes nodrošināšanai pāri robežām," uzsvēra Norvēģijas premjere.
Krievijas armija ir modernizējusi vairākas padomju laika militārās bāzes polārajā reģionā, kur, domājams, atrodas ceturtā daļa vēl neatklāto Zemes naftas un gāzes resursu.
Uzrunājot foruma dalībniekus, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka armijas klātbūtnes mērķis Arktikā ir nacionālo interešu aizsardzība.
"Mēs nodrošinām nepieciešamās aizsardzības iespējas, ņemot vērā militāri politisko situāciju pie mūsu robežām," sacīja Lavrovs, apgalvojot, ka nesenās NATO mācības Norvēģijā bijušas atklāti vērstas pret Krieviju.
Krievijas attiecības ar ASV un citām NATO valstīm noslīdējušas līdz zemākajam līmenim, kopš Aukstā kara. Ukrainas krīze, karš Sīrijā un Maskavas jaukšanās prezidenta vēlēšanās ASV ir daži no jautājumiem, kas vainojami attiecību lejupslīdē.