/nginx/o/2018/07/05/8124162t1h7c26.jpg)
Otrdien, 9. aprīlī, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver, cik daudz papildus laika būtu nepieciešams piešķirt Londonai, lai nodrošinātu gludu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, un tas varētu liecināt, ka bezvienošanās "Brexit" faktiski jau izdevies novērst, vēsta diplomāti.
ES dalībvalstu līderi trešdien pulcēsies ārkārtas samitā Briselē, lai lemtu, vai vēlreiz atlikt pēc trim dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja lūgusi "Brexitu" atlikt līdz 30. jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis "elastīgu" izstāšanās atlikšanu uz gadu.
Londonai nepieciešama "Brexita" atlikšana, lai beidzot panāktu parlamenta atbalstu jau trīskārt noraidītajam izstāšanās līgumam, un Lielbritānijas aiziešana no bloka, kas sākotnēji bija paredzēta 29. martā, vienreiz jau tikusi atlikta.
Šobrīd nav jālemj, vai "Brexitu" atlikt, bet uz cik ilgu laiku to atlikt, pēc dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Luksemburgā pavēstījuši anonīmi diplomāti.
"Brexits" jāatliek uz laiku, kas būtu "samērīgs" ar atlikšanas mērķi, norādījis Eiropas Komisijas (EK) "Brexita" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.
"Britu pusei jāizklāsta skaidrs plāns, kam ir ticams politisks atbalsts," savukārt izteicies pašreizējās ES prezidējošās valsts Rumānijas Eiropas lietu ministrs Džordže Čamba.
Tomēr neatkarīgi no "Brexita" atlikšanas ilguma Lielbritānijai, domājams, nāksies piedalīties maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, norāda diplomāti.
Ministri apsprieduši arī nepieciešamību Londonai izvirzīt prasības laikā, kamēr tā vēl formāli būs ES dalībvalsts, neiejaukties lēmumu pieņemšanā tādos jautājumos kā augstāko bloka politisko amatpersonu iecelšana un bloka budžets.
Tikmēr Londonā turpinās Mejas vadīto konservatīvo sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem, lai rastu kompromisu, kas nodrošinātu parlamenta vairākuma atbalstu premjerministres panāktajam izstāšanās līgumam.
Leiboristu galvenā prasība ir, lai Lielbritānija pēc "Brexita" paliktu muitas ūnijā ar ES, taču leiboristu līderis Džeremijs Korbins pirmdien žēlojās, ka
valdība joprojām neatkāpjoties no savām "sarkanajām līnijām".
Tajā pašā laikā Bernjē paziņojis, ka ES dalībvalstis savas cerības joprojām saista ar toriju un leiboristu sarunām, norādot, ka Brisele būtu gatava iekļaut muitas ūniju izstāšanās līgumam pievienotajā politiskajā deklarācijā par turpmākajām bloka attiecībām ar Apvienoto Karalisti.
Tomēr pret šādu iespēju ļoti kritiski noskaņoti daudzi konservatīvie, tostarp arī Mejas kabineta locekļi.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)