Raidījums: Vai tiešām bērzu un kļavu sulas ir "pavasara superdzēriens"? (8)

Eksperimenta laikā raidījums veica pārbaudes 11 sulu paraugiem. Visiem paraugiem noteica cukura līmeni, minerālvielu daudzumu, arī dažādu metālu klātbūtni, kā arī to, vai sula ir tīra, proti, vai nav šķaidīta ar ūdeni, par ko nereti mēļo cilvēki.

Ko rāda analīžu rezultāti?

Saņemot laboratorisko analīžu rezultātus, raidījums "Aizliegtais paņēmiens" secina – sliktu ziņu sliktu nav.

1. Higiēnas pārbaude – vai paraugos ir koliformas jeb ūdens baktērijas? 

Lielā daļā paraugu baktērijas ir atrodamas, bet laboratorijas vecākā uztura eksperte Inese Siksna stāsta, ka satraukties par to nevajag – to daudzums ir pavisam neliels un tas neapdraud cilvēka veselību.

2. Pēc vispārējiem rādītājiem tika noteikts, ka pārbaudītās sulas - gan kļavu, gan bērzu, tiešām ir no šiem kokiem un ar ūdeni nav šķaidītas. 

3. Cukura līmenis sulās.

Pārbaudot cukura daudzumu gan kļavu, gan bērzu sulām, atklājas, ka tas ir atšķirīgs. Iemesli tam var būt dažādi. Laboratorijas eksperte Inese Siksna norāda, ka galvenokārt vides dēļ, kurā aug koks, cukurs var būt atšķirīgs:

"Tas, ko var redzēt - sulās, kas ir vāktas pilsētvidē, būs mazliet vairāk cukura nekā tajās sulās, kas ir laukos. Skaidrojums ir tāds, ka koksnei pilsētā ir stresa vide un tai jācīnās ar  apkārtējās vides piesārņojumu, tāpēc koki producē vairāk cukura."

Analīžu lielākais rādītājs - gandrīz 24 grami uz vienu litru. Salīdzinājumam - dzērienā "Coca-Cola" ir četras reizes vairāk cukura – 106 grami uz litru.

4. Kalcija līmenis.

Kalcijs kļavu sulās ir vairāk nekā bērzu.

5. Kālija līmenis.

Ar kāliju bagātākas ir kļavu sulas. Vienai no nopirktajām sulām kālijs sastādīja 162,6 miligramus uz litru, kas ir trīs reizes vairāk nekā bērzu sulu rādītājam. Bet, ja salīdzina ar veikalos nopērkamo ūdeni, tad šis rādītājs ir pat ļoti augsts.

Laboratorijas speciāliste uzturā iesaka lietot kāliju:

"Latvijas iedzīvotāji ēd par maz augļus un dārzeņus. Kālijs ir viens no tiem elementiem, kurš mums palīdz balansēt to daudzumu sāls, ko mēs esam uzņēmuši."

6. Magnijs.

Salīdzinot ar kļavām, bērzi ar magniju ir bagātāki.

Salīdzinājumam: fasētajā veikalu ūdenī magnija faktiski nav. Tas nozīmē, ka, dzerot sulas, magniju organismā var palielināt. 

7. Dzelzs.

Sešos paraugos no 11 dzelzs līmenis sulās ir ļoti zems, taču divu tirgotāju sulās dzelzs parādās daudz. Pēc dzeramā ūdens standartiem, tas būtu par daudz, bet ne kļavu, ne bērzu sulām šādi standarti nav noteikti.

8. Mangāns.

Par šādu vielu ir dzirdēts maz. Pēc Veselības ministrijas informācijas, šis makroelements organismā aktivē oksidācijas procesus, veicina augšanu un piedalās asinsradē.

Dzeramajā ūdenī ir noteikta tā vēlamā norma – ne vairāk kā 50 mikrogrami uz litru. Iepriekšējos pētījumos atklājās, ka avota ūdeņos mangāna faktiski nebija, arī fasētajā nē, bet sulās tas bija ar trīs un četrciparu skaitļiem, kas ir desmitiem reižu vairāk nekā dzeramā ūdens norma. 

Laboratorijas speciāliste norāda, ka gluži piecus litrus dienā šīs sulas dzert nevajadzētu. Arī bērni nav pārāk jādzirdina. Citādi var būt galvassāpes, reiboņi, tieši mangāna klātbūtnes dēļ.

Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtā paņēmiena" gala secinājums – minerālvielu ziņā noteikti ir vērts dzert kā kļavu, tā arī bērzu sulas, un tā ir taisnība, ka veselībai tās varētu kalpot gana labi.