/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/04/08/11934155t1h978e.jpg)
Puplas un Mūsas upēs konstatēta paaugstināta pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu vielu koncentrācija, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Vizbulis.
Latvijas ūdeņos atklāta paaugstināta pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu vielu koncentrācija (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Baltijas jūras valstu pētniecības iestāžu zinātnieki Latvijā analizēja virszemes ūdeņus, notekūdeņus un to dūņas no pilsētu attīrīšanas iekārtām un ražošanas uzņēmumiem, ūdens paraugus jūrā, kā arī nogulšņu paraugus aptuveni pusotra kilometra attālumā no jūras krasta Daugavgrīvā.
Latvijā paraugi 12 vietās tika ņemti pavasarī un rudenī Driksas upē, Rīgas jūras līcī, Puplas upē, Lielupē, Mēmelē, Mūsā, Vēģerupē un Jaunbērzē.
LVĢMC pārstāvis norādīja, ka vides kvalitātes standarts pretsāpju līdzekļa diklofenaka koncentrācijai virszemes ūdeņos vidēji gadā ir 10 nanogrami diklofenaka uz vienu litru ūdens.
Īpaši liela diklofenaka koncentrācija atklāta Puplas upē lejpus Olaines, kur konstatēti 976 ng/l. Šīs vielas piesārņojums konstatēts arī upes posmā augšpus Olaines - 395 ng/l. Savukārt Mūsas upes posmā pie Lietuvas robežas diklofenaka piesārņojuma apjoms sasniedzis 45 ng/l.
Bez virszemes ūdeņiem tika analizēti arī notekūdeņi komunālajās attīrīšanas iekārtās un ražošanas uzņēmumos. Kopumā šādās vietās analizētas 75 vielas, no kurām 23 sasniegušas daudzumu, ko iespējams izmērīt.
Lielākās maksimālās koncentrācijas Latvijā konstatētas paracetamolam - 16396,5 ng/l rudenī, kofeīnam - 8770,5 ng/l rudenī, hidrohlortirazīdam - 6904,1 ng/l pavasarī un estronam - 5483,3 ng/l rudenī.
Savukārt notekūdeņu dūņu paraugos kopumā tika analizēta 31 viela, no kurām 25 pārsniedza kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas.
Visbiežāk konstatētās ir zāles endokrīno slimību ārstēšanai, antibakteriālās, pretsēnīšu un prettārpu zāles, kā arī medikamenti centrālās nervu sistēmas ārstēšanai.
LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste Linda Fībiga skaidroja, ka farmaceitiskās vielas galvenokārt nonāk ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
"Tradicionālās attīrīšanas metodes nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no tajās sastopamajām farmaceitiskajām vielām. (..) Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš sākotnēji aktīvajās farmaceitiskajās vielās," norādīja Fībiga.
Latvijas Hidroekoloģijas institūts pētījumā analizēja ūdens paraugus aptuveni pusotra kilometra attālumā no krasta, kā arī nogulšņu paraugus.
Ūdens paraugos no analizētajām 54 vielām konstatētas 19. Augstākā koncentrācija bija pretsāpju un pretiekaisuma aktīvajai farmaceitiskajai vielai mesalazīnam un kardiovaskulārajai aktīvajai farmaceitiskajai vielai gemfibrozilam. Savukārt 30 no kopskaitā 65 ievāktajiem nogulšņu paraugiem vislielāko koncentrāciju uzrādīja centrālās nervu sistēmas aktīvās farmaceitiskās vielas levetiracetāms un kofeīns.
Pētījuma laikā, ņemot augsnes paraugus pie Jaunbērzes, kur izmantoti kūtsmēsli, tika analizētas 63 vielas.
Zinātnieki secinājuši, ka visbiežāk konstatētās augsnes zāļu grupas ir veterinārās zāles, kā arī alerģiju un deguna saslimšanu ārstēšanas medikamenti. Līdzīga aina vērojama pārējās Baltijas jūras valstīs, kur analizēta ar kūtsmēsliem sajauktā zemes virskārta.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane uzskata, ka vides piesārņojumu var samazināt, attīstot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģijas, sakārtojot veco medikamentu savākšanas sistēmas, kā arī izvēloties videi draudzīgākus medikamentus.
"Lai izvairītos no šādiem sarežģījumiem, nepieciešams veikt izmaiņas gan esošajās tradicionālajās notekūdeņu attīrīšanas metodēs, piemēram, izmantojot ozonēšanu vai attīrīšanu ar aktivēto ogli, gan strādāt pie izmaiņām zāļu apriti reglamentējošajā likumdošanā, gan veikt sabiedrības izglītošanu," norādīja pētniece.
Apkopojot iegūtos datus, paredzēts izstrādāt rekomendācijas, kuras pēcāk tiks nodotas vides politikas veidotājiem, ar vidi saistītām uzraugošām institūcijām, universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem, farmaceitisko vielu emitētājiem - slimnīcām, zāļu ražotājiem, zivju un mājlopu fermu īpašniekiem, veterinārārstiem.
Veiktais pētījums ir daļa no Eiropas Savienības finansētā projekta "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi", kas tika sākts 2017. gada oktobrī, bet tā rezultātu apkopojums gaidāms 2020. gada septembrī.
Projektā piedalās 15 pētniecības organizācijas no septiņām valstīm.