Latvijā palikušas deviņas ieslodzījuma vietas. Kas notiks ar slēgtajām?

Foto: Slēgtais Brasas cietums

Vēsturiski, slēdzot Pārlielupes cietumu Jelgavā, to nodeva pašvaldībai. Aizverot Šķirotavas cietumu, to nodeva Valsts nekustamajiem īpašumiem, kas vēlāk to pārdeva. Arī Vecumnieku cietums, pēc slēgšanas tika nodots pašvaldībai.

Arī atlikušie cietumi būvēti pietiekami sen.

Daugavgrīvas cietums Daugavpilī jau lēnām tuvojas savai 200. jubilejai. Valmieras cietums ekspluatācijā ir jau 140 gadus, Liepājas cietums celts pirms 130 gadiem, Cēsu nepilngadīgo kolonija būvēta pirms vairāk nekā 120 gadiem. Rīgas Centrālcietums arī jau sen kā simtgadi nosvinējis.

Salīdzinoši jaunāki ir Iļģuciema, Jelgavas, Jēkabpils un Olaines cietumi, kas būvēti 20. gadsimta vidū.

Foto: Soda izciešanas apstākļi Pārlielupes cietumā

Rekonstrukcija vai renovācija ir veikta vien 16% cietuma ēku, un – galvenokārt pateicoties Eiropas ekonomiskās zonas un Norvēģijas finansiālam atbalstam. Tas 2016. gadā ļāva Olaines cietumā atklāt jaunu Atkarīgo centru un 2011. gadā izremontēt Cēsu Audzināšanas iestādi nepilngadīgajiem. Un pirms trim gadiem, finansējumu rodot pēc citu cietumu slēgšanas, rada iespēju renovēt Valmieras cietuma izmeklēšanas izolatoru, kas pirms tam bija avārijas stāvoklī ar slēdzienu – cilvēkus ievietot liegts. Taču tā Vidzemes reģionā bija vienīgā vieta, kur apcietinātos turēt, vēsta raidījums. 

Eiropas Padomes spīdzināšanas novēršanas komiteja jau ilgstoši izsaka Latvijai pamatotu kritiku par ieslodzījuma vietu slikto infrastruktūras stāvokli, kas rada potenciālu apdraudējumu sabiedrības drošībai un kārtībai. Pagaidām gan šie aizrādījumi ir saudzējoši un nopietnu kaitējumu Latvijas starptautiskajai reputācijai nav nodarījuši.

Arī Tiesībsargs savā ziņojumā Saeimas deputātiem martā uzsvēra, ka viņam nav saprotams arvien atliktais un atliktais jaunā cietuma celtniecības jautājums, ziņo "LNT Ziņu Top 10". 

Vērtējot oficiālo informāciju, kas izriet no valdību deklarācijām, gan soļiem konkrētiem, par ko pieņemti valdības lēmumi – diskusija par jauna cietuma celtniecību ilgst jau 12 gadus. Pati ideja vēl senāka, vēsta LNT. 

Pirmo reizi nepieciešamība vecos cietumus slēgt un būvēt jaunu, mūsdienu standartiem atbilstošu, valdību deklarācijās tiek definēta 2007. gadā, Ivara Godmaņa valdības laikā. Punktu konkrēti par Liepājas cietuma būvniecību deklarācijā iekļauj arī Māra Kučinska valdība 2016. gadā. Izstrādāja cietuma projektu, sludināja būvniecības iepirkumu, rezervēja miljonus. Taču tad prioritātes mainījās. Tobrīd vairs nevarēja atļauties, jo bija jālāpa caurumi izglītības un veselības budžetā. Cietuma būvniecību atlika, nosakot, ka tā jāuzsāk 2020. gadā un jāpabeidz trīs gadu laikā. Nu šo mājasdarbu apņēmusies īstenot esošā Krišjāņa Kariņa valdība.

Valdībai šobrīd jārīkojas ātri, lai šo jautājumu izlemtu – tai doti vien trīs mēneši, nosaka Tiesu namu aģentūras pārstāvis, kas atbildīgs par atkārtoti izsludināto konkursu.

Tā kā iepriekš piešķirtais finansējums Liepājas cietuma būvniecībai tika sadalīts citiem mērķiem, būs jāmeklē jauns. Valsts budžetā laika posmā no 2021. gada līdz 2023. gadam būs jāatrod 130,75 miljoni eiro. Projekta uzsākšanai, Tieslietu ministrijai līdzekļi jau rezervēti. Taču jau atkal vērojamas atsevišķu politiķu aktivitātes, kas šo naudu labprāt novirzīt pedagogu algām. Šāds priekšlikums izskanēja arī no pašas Izglītības darbinieku arodbiedrības, kad meklēti iztrūkstošie miljoni.

Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Ja šo projektu realizēs, šī būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, vēsta "LTN Ziņu Top 10".