/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2019/03/21/11883096t1he86a.jpg)
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien piemērojusi 500 000 eiro lielu drošības naudu pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iepirkumu lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam, aģentūrai LETA apstiprināja tiesā.
"Rīgas satiksmes" lietā aizdomās turētajam Martinsonam piemēro pusmiljonu eiro drošības naudu (4)
Papildināts
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesā arī norādīja, ka drošības nauda vēl nav iemaksāta.
Martinsona advokāts Didzis Vilemsons aģentūrai LETA norādīja, ka cer iemaksāt drošības naudu tuvākajā laikā, un patlaban jau tiek gādāta nepieciešamā naudas summa.
Presei izplatītajā paziņojumā Vilemsons norāda, ka tiesas lēmums piemērot drošības naudu "bijis likumsakarīgs solis, ņemot vērā, ka joprojām nav ticis precizēts, par kādiem tieši pārkāpumiem viņš [Martinsons] bija aizturēts".
Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai. Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 500 000 eiro ir viena no trim lielākajām drošības naudām, kas noteiktas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē.
Šāda pati drošības nauda tika noteikta arī "Trasta komercbankas" krimināllietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mārim Sprūdam, kā arī kukuļošanā apsūdzētajam uzņēmējam Borisam Rjazanskim.
Pagaidām vienīgais "Rīgas satiksmes" iepirkumu lietā aizdomās turētais, kurš joprojām atrodas apcietinājumā, un kuram tiesa nav noteikusi drošības naudu, ir Čehijas uzņēmuma "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, taču arī viņam drīzumā tiks pārskatīts piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, "Rīgas satiksmes" Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, Čehijas uzņēmuma "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.
Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma "Tram Servis Riga" valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Krjačeks tika atbrīvots nedēļu pēc aizturēšanas. Februāra vidū pret 200 000 eiro lielu drošības naudu tiesa nolēma atbrīvot arī Bemhenu, pret 100 000 eiro - Volkinšteinu, bet pret 70 000 eiro arī Teterovski.
Par visu trīs aizdomās turēto atbrīvošanu nauda jau samaksāta un viņi apcietinājuma vietas ir pametuši.
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar "Rīgas satiksmi" saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.
KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.
"Nekā personīga" ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.
KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu.
KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.
Iepriekš arī vēstīts, ka saistībā ar notikušo atkāpās visa "Rīgas satiksmes" valde, bet patlaban uzņēmumam iecelta pagaidu vadība. Tāpat no amata atkāpās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra.
Vēlāk kratīšana notika arī Rīgas mēra Nila Ušakova (S) kabinetā un dzīvesvietā, kurš arī apgalvoja, ka nekādus pārkāpumus neesot pieļāvis.